Valsts prezidenta kanceleja Francijas prezidenta vizītes laikā izveidos 'protokola burbuli'  (70)

Teikmanis pavēstīja, ka "protokola burbulis" paredz, ka, piemēram, nebūs sarokošanās, būs jāvalkā maskas, dokumentus parakstīs katrs ar savu pildspalvu un delegācijas pārvietosies nošķirti.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs uzsvēra, ka vizītes mērķis ir ne tikai attīstīt un uzlabot abu valstu savstarpējās attiecības, bet arī viest drošību sabiedrībā, ka vizīte nerada apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un drošībai.

"Diplomātiskās pases esamība kabatā nenozīmē, ka tā var aizvietot vakcīnu, vai arī to var uzskatīt par vīģes lapu pret likumu neievērošanu. Nekādā gadījumā! Likumus ievēros visi," uzsvēra Teikmanis.

Runājot par gaidāmo vizīti, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs norādīja, ka Covid-19 ietekmē ārpolitika nav apstājusies un tā nedrīkst apstāties, jo valstu sadarbībai jānotiek arī pandēmijas laikā. Teikmanis pauda gandarījumu, ka Francijas prezidents ir atsaucies uz Valsts prezidenta Egila Levita uzaicinājumu apmeklēt Latviju, jo iepriekšējā divpusējā vizīte notika 2001. gadā, kad Latviju apmeklēja prezidents Žaks Širaks.

"Mēs esam gandarīti par Latvijas un Francijas attiecību vēsturi, jo prezidents Fransuā Miterāns bija pirmais rietumvalstu līderis, kurš apmeklēja atkal neatkarību atguvušo Latviju 1992. gadā. Tāpat mēs atceramies, ka franču jūrnieki arī ir lējuši savas asinis Neatkarības cīņās 1919. gadā," žurnālistiem sacīja Teikamanis.

Viņš atzīmēja, ka Francija ir bijusi Latvijas sabiedrotā pirms 100 gadiem, Francija bijā tā valsts, kas atzina Latviju "de jure". Tāpat Francija ir tas Eiropas partneris, ar kuru Latvijai ir svarīgi izvērst un attīstīt savstarpējās attiecības. Teikmanis norādīja arīdzan to, ka Francija jau ir devusi nopietnu ieguldījusi Baltijas reģiona drošībā – franču karavīri NATO ietvaros atrodas kaujas grupā Lietuvā.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs uzsvēra, ka Latvijas dialogs ar Franciju ir ļoti laicīgs, jo Eiropas Savienība ir nonākusi pie daudziem jautājumiem, uz kuriem visiem kopā ir jāatbild un tie ir jautājumi, kas skar reģiona drošību, ieskaitot attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju.

Tāpat tie ir jautājumi, kas attiecas uz Eiropas nākotni, klimata izmaiņām, Eiropas zaļo kursu. Teikmanis akcentēja, ka ir jautājumi, kas interesē abus prezidentus, proti, demokrātijas attīstība, dialogs ar sabiedrību, sabiedrības ietekmējamība dezinformācijas un sociālo mediju attīstības laikmetā, sabiedrības iesaiste demokrātiskajos procesos un digitālā transformācija.

Oficiālajā vizītē Francijas prezidentu pavadīs trīs ministri – ārlietu, aizsardzības un Eiropas lietu ministrs. Makrons tiksies ne tikai ar Levitu, bet arī Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).