Pēc tam, kad sabiedrības neapmierinātību raisīja valdības plāni no nākamā gada vidus ieviest alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem minimālās sociālās iemaksas no vismaz minimālās algas, Labklājības ministrija izstrādājusi labojumus, ko akceptējusi valdošā koalīcija. Tomēr Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka sociālos dienestus nevajag padarīt par nodokļu inspektoriem.
Pirmdien, 26. oktobrī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjanis Kariņš (JV), runājot par nākamā gada budžeta izskatīšanu, pie kā šonedēļ ķersies Saeima, atgādināja, ka no nākamā gada 1. jūlija plānots ieviest tā saucamo minimālo sociālo iemaksu, kas nodrošinās visus Latvijas strādājošos ar sociālajām garantijām.
"Covid-19 pandēmijas laikā diemžēl ir kļuvis skaidrs, ka mums ir nepiedodami daudz cilvēku, kuri strādā un godīgi maksā nodokļus, bet šajos nodokļos nav iekļauta sociālā garantija. Vēlos uzsvērt, ka valdībā nekādā veidā nesodīs tos cilvēkus, kuri pelna mazāk par minimālo algu, kura no nākamā gada sākuma būs 500 eiro. Ir veids, kā šie cilvēki varēs turpināt maksāt proporcionālu nodokli. Galvenais ir ieviest šo iemaksu no 1. jūlija, tādējādi pakāpeniski sakārtojot, lai visi Latvijā strādājošie būtu sociāli nodrošināti un būtu līdzmaksātāji kopējai sistēmai, ko mēs uzturam," teica Kariņš.
Par plānotajām izmaiņām jautājumā par minimālo sociālo iemaksu, nosakot minimālo objektu minimālās algas apmērā, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pastāstīja, ka koalīcijā tika pārrunāti tie gadījumi, kuros būtu iespēja pašnodarbinātām personām, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem maksāt iemaksas no reālajiem ienākumiem, un kas tādos gadījumos būtu jādara.
"Lai maksātu no reālajiem ienākumiem, ja personas ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru, tad būs jāvēršas sociālajā dienestā. Sociālais dienests strādās ar katru iedzīvotāju individuāli, sniedzot atbalstu katrai personai, sākot ar individuālajām pārrunām un līdz pat sadarbībai ar attiecīgajām institūcijām. Personai būs arī jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās. Sociālais dienests reizi ceturksnī sniegs informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un personai netiks aprēķinātas iemaksas no minimālās algas apmēra. Tika panākta vienošanās, kāda ir administrēšana un kā cilvēkam tiek paziņots par to, ka viņam gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini," par koalīcijas sēdē runāto teica Petraviča.
Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai šādām personām būs jāreģistrējas kā trūcīgām, Petraviča sacīja, ka personām, kas nenopelnīs minimālo algu, nebūs jāreģistrējas kā trūcīgām personām, bet jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kas izvērtē, vai tiešām šim cilvēkam nav iespēju vairāk pelnīt, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus.
"Ja persona tiešām nevar nopelnīt vairāk, jo apkaimē nav darbavietu vai cilvēkam pietrūkst prasmju, tad viņam varēs piedāvāt iespēju pārkvalificēties, sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, un to jau arī šobrīd dara sociālie dienesti, strādājot, piemēram, ar ilgstošajiem bezdarbniekiem. Taču tas nav domāts tādā veidā, ka cilvēkam jāreģistrējas kā trūcīgai personai," sacīja ministre.
Uz ministrijas plānu pirmdien vēl pirms koalīcijas sanāksmes jau noreaģējusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), norādot, ka ministrija plāno nākamgad būtiski palielināt birokrātisko slogu pašvaldībām un paredzēt jaunu funkciju par nodokļu nomaksas kontroli sociālajiem dienestiem, kas nav samērīga un pilnvērtīgi īstenojama.
Tāpēc LPS aicina rast citu efektīvu risinājumu nodokļu sistēmas sakārtošanā, portālu "Delfi" informēja LPS.
"Ministrijas rosinātās izmaiņas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka gadījumos, kad pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam mēneša ienākumi būs mazāki par valstī noteikto minimālo algu, minimālā obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksa nebūs jāveic. Vienlaikus ar grozījumu likumā tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole – individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada," norāda LPS.
"Tas nozīmē, ka minētajam nodokļu maksātājam vismaz reizi ceturksnī būs jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, kā arī jāskaidro iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi. Sociālajam dienestam būtu jāizvērtē cilvēka ienākumi un sadarbība, jāpieņem lēmums par cilvēka ienākumu atbilstību noteiktiem kritērijiem, jāizsniedz izziņa, kuru nodokļu maksātājs iesniegtu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Tomēr sociālie darbinieki strādā ar iedzīvotājiem, kuriem ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, kā arī iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Turklāt sociālajam dienestam nav informācijas par saimnieciskās darbības veicēju (pašnodarbināto un mikrouzņēmēju) reālajiem ienākumiem," uzsver LPS.
Pašvaldības bažījas, ka papildu sociālajiem dienestiem neraksturīgas funkcijas noteikšana samazinās sociālo darbinieku kapacitāti un palielinās noslodzi, pārvēršot sociālo dienestu par kontroles iestādi. "Tomēr sociālā dienesta darba pamatbūtība ir atbalsta un palīdzības sniegšana mazaizsargātām sociālām grupām – trūcīgām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem," norāda LPS.
Tā atgādina, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā ir nodokļu nomaksas kontrole un iedzīvotāju konsultēšana, tāpēc LPS uzsver, ka informācija par konkrētā cilvēka ienākumiem jau ir VID rīcībā, kas īsteno savlaicīgus pasākumus, kā arī nodokļu administrācijas pārbaudes – nodokļu revīzijas (auditus), tematiskās pārbaudes un datu atbilstības pārbaudes. Tā rezultātā VID var tikt precizēta informācija par tiem nodokļiem un to apmēru, kas cilvēkam ir noteiktā termiņā jānomaksā.
Līdz ar to LPS akcentē, ka nav jāparedz sociālajiem dienestiem neadekvātas un tā darba pamatbūtībai neraksturīgas funkcijas, vienlaikus palielinot administratīvo slogu. Valstī jau ir nodrošināta nodokļu kontroles sistēma un atbildīgā iestāde VID, uzsver LPS.
Saskaņā ar VSAA datiem 2019. gadā apmēram 110,6 tūkstošu no sociāli apdrošinātām personām darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumi jeb obligāto iemaksu objekts bija no 0,01 līdz 429,99 eiro mēnesī. Šo personu vidējais veicamo obligāto iemaksu objekts jeb gūtie ienākumi bija 218,76 eiro mēnesī. Salīdzinājumam vispārējā režīmā vidējie ienākumi vienam darba ņēmējam 2019. gadā bija 796 eiro mēnesī, vēsta LPS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
