Latvijas veselības aprūpes jomā izsludināta ārkārtas situācija  (255)

Konceptuāli izvērtējot pašreizējo situāciju ārstniecības iestādēs gan ar gultu noslodzi, gan spēju pacientus operatīvi izrakstīt no ārstniecības iestādēm, gan arī to, kā saslimstība attīstās pašās ārstniecības iestādēs, ir pieņemts lēmums izludināt ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, atklāja Mūrmane-Umbraško.

"Lai gan ir arī ārkārtējā situācija valstī, kas ļauj mums diezgan daudz ko darīt citādāk nekā ikdienā, tomēr šis lēmums mums kopumā dod atsevišķas konkrētas iespējas, kuras mēs arī varam operatīvi izmantot," uzsvēra Mūrmane-Umbraško. Kā pamata ieguvumus viņa nosauca to, ka var likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvi pārņemt pacientus no reģionālajam un klīniskajām universitātes slimnīcām. Šo lēmumu padziļināti izdiskutēja arī ar reģionālajām slimnīcām un vienojās, ka šajā laikā veidos īpašas sadarbības teritorijas, kur, nozīmējot koordinatorus, lokālās un reģionālās slimnīcas varētu operatīvi iegūt informāciju, kur ir vai nav kādi ierobežojumi pakalpojumu sniegšanā, skaidroja VOMK priekšsēdētāja.

Tāpat Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka ārkārtas situācija dod lielākas iespējas slimnīcu vadītājiem noteiktos gadījumos darbiniekus nelaist tik garās brīvdienās, kā tas būtu bijis citos apstākļos, kā arī vienkāršāk piesaistīt ārstus tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Tāpat viņa norādīja, ka četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu noslogojums.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka "ārkārtas darbus mēs jau veicam vairāku nedēļu garumā, faktiski katru dienu risinām dažādas ārkārtas situācijas".

Tuvāko dienu lēmumus par izmaiņām slimnīcas darbā iezīmēt viņš vēl nevarēja, taču uzsvēra, ka ārkārtējā situācija veselības aprūpes sistēmā ir pamatota un dos iespēju slimnīcu vadītājiem lūgt darbiniekiem strādāt brīvdienās, izsaukt no atvaļinājumiem, kā arī pieņemt citus lēmumus, lai varētu nodrošināt vajadzīgo personālu.

Vajadzību pēc ambulatoro pakalpojumu ierobežošanas slimnīcā tās vadītājs vēl nesaskata.

"Pēdējo divu mēnešu laikā esam kopumā ļoti krasi pārprofilējuši gultas," norādīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka pašlaik Covid-19 pacientiem slimnīcās jau kopumā ir atvērtas 900 gultas.

Šodien lēma arī par gultu atvēršanu vairākās zemāka līmeņa slimnīcās, piemēram, Ludzā, Dobelē, Aizkrauklē, kā arī Balvu un Gulbenes apvienotajā slimnīcā.

Vērtējot pēdējo septiņu dienu dinamiku, viņa atzīmēja, ka "pieaugums nav tik traks", jo kopējo pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits pēdējo septiņu dienu ietvarā ir audzis par 6,4%. Savukārt stacionēto pacientu skaits ir audzis par 44%, ko Mūrmane-Umbraško vērtē kā ļoti "augstu un strauju".

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule arī uzsvēra, ka "dienests strādā ārkārtas režīmā jau otro mēnesi", jo ir bijuši ļoti daudz procesi jāpiekārto jaunām hospitalizācijas iespējām. Ar VOMK lēmumu mainīts arī hospitalizācijas plāns, kurš dažkārt tiek koriģēts pat divreiz dienā, lai maksimāli nodrošinātu, ka visi pacienti, kam nepieciešama hospitalizācija, varētu to saņemt, skaidroja Cipule.

Tāpēc viņa pieļāva, ka lēmums par ārkārtējo situāciju dienestu varētu ietekmēt mazāk, bet hospitalizāciju iespējas varētu palielināties un varētu pieaugt gan gultu skaits, gan rasti citi risinājumi, lai pēc iespējas efektivizētu pacientu loģistiku un apriti. "Tas noteikti atvieglos dienesta darbu un varēs veiksmīgāk realizēt gan pārvešanas uz zemāka līmeņa slimnīcām, gan citus uzdevumus, kurus jau esam sākuši veikt savā ikdienā," norādīja Cipule.

Iepriekš jau ziņots, ka ceturtdienas sēdē tiks pārrunāts šis jautājums, jo veselības aprūpes jomā pietrūkst ārstniecības personu, cilvēkiem saslimstot ar Covid-19 vai kontaktpersonas statusā atrodoties mājas karantīnā.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadītāja, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio atzina, ka ārkārtas situācija Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēc būtības jau ir.

Iedzīvotājiem tas nozīmē, ka pie šādas noslodzes slimnīcu pakalpojumu pieejamība un spējas to nodrošināt ir uz izsīkuma robežas, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijai norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ar Covid-19 slimo arī veselības aprūpē strādājošie - līdz šim saslimuši vairāk nekā 300 ārstu, vairāk nekā 500 medicīnas māsas un citas ārstniecības personas, norādīja Aizsilniece.

Viņa norādīja, ka ārkārtas situācijas ieviešana nozarē ļautu pārprofilēt reģionālās slimnīcas un slimnīcas, kur ārstē hroniskos pacientus, par Covid-19 pacientu slimnīcām, kā arī apzināt, cik ārstu gatavi pārprofilēties uz Covid-19 pacientu ārstēšanu.

Nemainoties epidemioloģiskajai situācijai Latvijā līdz gada nogalei varētu būt aizpildītas 1000 gultas Covid-19 pacientu izvietošanai, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

"Ja nekas nemainīsies gada beigās mēs varam nokļūt līdz ciparam, kad 1000 gultas būs aizpildītas," norādīja Perevoščikovs. Viņš arī piebilda, ka Lietuvā aptuveni 1600 gultas aizpildītas ar Covid-19 pacientiem un slimnīcas pārveidojušās par infekcijas perēkļiem.

Ziņots, ka Latvijas slimnīcās aizvadītajā diennaktī stacionēti 102 Covid-19 slimnieki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.

Kopā stacionāros šobrīd ārstējas 744 pacienti: 704 ar vidēji smagu slimības gaitu un 40 ar smagu slimības gaitu.

Savukārt pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti. Kopā līdz šim izrakstīti 1863 sasirgušie.

Pēdējā diennaktī veikti 9642 Covid-19 testi, reģistrēti 890 jauni saslimšanas gadījumi, bet 11 inficētie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.