Noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlase un izraudzīti desmit kandidāti. Apstiprināšanai Saeimā tiks virzīti deviņi kandidāti, jo viens kandidāts personisku iemeslu dēļ lūdza atlikt savu virzīšanu, portālu "Delfi" informēja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Uz amatu kandidē Miķelis Zumbergs, kura līdzšinējā pieredze ir tiesneša palīga amatā Augstākajā tiesā, tiesas konsultanta Administratīvā rajona tiesā, kā arī,viņš strādājis par tiesneša palīgu Administratīvā rajona tiesā.
"Kaut arī mans līdzšinējais darbs bija saistīts ar administratīvajām lietām, uzskatu, ka ieguvums darbā Ekonomisko lietu tiesā būs mana pieredze pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas lietās. Tā devusi pieredzi nelikumīgas naudas līdzekļu apritē, kas saistīta ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci," sacījis Zumbergs.
Viena no kandidātēm Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amatam ir Ļubova Kovaļa, kas bijusi virsprokurora vietniece Latvijas Republikas Prokuratūras Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, prokurore Latvijas Republikas Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, vecākā inspektore Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, kā arī juriskonsulte SIA "AP birojs".
Kovaļa uzsvēra investoru drošības sajūtu, kas ir nepieciešama valsts ekonomiskajai drošībai.
"Ārvalstu un vietējiem investoriem jābūt pārliecībai, ka to interešu aizskāruma gadījumā viņiem būs iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā. Šāda drošības sajūta veidojas tad, kad valstī darbojas tiesiskuma, taisnīguma un likumības principi. Vairākus gadus, strādājot noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā apkarošanas jomā, pārliecinājos, ka noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībai ir valsts attīstības kavēklis. Valsts budžets noziedzīgo nodarījumu dēļ katru gadu zaudē miljonus, kas liedz realizēt dažādus sociālos projektus. Tikai ātra, atbilstoša un samērīga valsts reakcija uz šādiem noziedzīgiem nodarījumiem var mainīt situāciju un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru," atzina kandidāte.
Tiesneša amatam kandidē Katarīna Sniedze, kas līdz šim 13 gadus bijusi zvērināta advokāte un guvusi pieredzi, 15 gadus strādājot par maksātnespējas procesa administratori un šķīrējtiesnesi.
Katarīna uzsver, ka aktuāls ir jautājums par lietu izskatīšanas termiņiem, kam ir gan būtiska nozīme sabiedrības uzticības vairošanā, gan ekonomikā.
Vija Kalniņa līdz šim bijusi juriste Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamentā, tieslietu redaktore VSIA "Latvijas Vēstnesis" žurnāla "Jurista Vārds" redakcijā, vieslektore LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātē, juriste ZAB "Rasa un Ešenvalds", juriste Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā.
Kalniņa uzsvēra plašu pieredzi un izpratni par dažādiem tiesas procesiem, jo īpaši civilprocesu komerctiesību un saistību tiesību strīdos, kā arī par Eiropas Savienības Tiesas procesu.
"Man ir ļoti labi zināmas metodes un paņēmieni, ar kuriem lietas dalībnieki cenšas novērst tiesas uzmanību no būtiskā un vilcina procesu. Šī pieredze ir svarīga, lai saprastu, ko lietas dalībnieki cenšas panākt tiesā, un lai neapmaldītos argumentos, kas nav svarīgi lietas izspriešanai. Savukārt mana pieredze ar daudzveidīgiem tiesību jautājumiem ļauj ātrāk noteikt jautājuma būtību un virzienu, kurā meklējams risinājums. Tiesneša amatā vēlos dot savu ieguldījumu stabilas, paredzamas un kvalitatīvas tiesu prakses veidošanā. Tā ir atslēga sabiedrības uzticībai tiesas darbam, kā arī atbildīgas sabiedrības veidošanā," sacīja Kalniņa.
Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amatam kandidē Ieva Jankovska, kas līdz šim strādājusi par tiesneša palīdzi Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, bijusi projektu vadītāja AS "Citadele banka", kā arī kredītu administratore "Latvijas Hipotēku un zemes bankā" .
Jankovskas profesionālā pieredze ir saistīta gan ar juridisko, gan finanšu jomu. Viņa ir ieguvusi augstāko izglītību abās nozarēs.
"Darbā tiesā un privātajā sektorā esmu ieguvusi pieredzi tiesību normu piemērošanā, dažāda apjoma informācijas pētīšanā un analizēšanā. Spēcīga, profesionāla un godīga tiesu vara, kurai sabiedrība var uzticēties, sekmē arī valsts attīstību, veicinot gan iedzīvotāju labklājības līmeni, gan uzņēmējdarbības vidi. Sakārtota un tiesiska vide veicina arī investīciju piesaisti un godīgi samaksātus nodokļus, tādējādi ietekmē jebkuru jomu tautsaimniecībā un katru no mums individuāli. Tāpēc tā ir arī mūsu katra atbildība pret savu valsti, pašiem veidojot to labāku," atzina Jankovska.
Viens no kandidātiem ir Aivars Latkovskis, kurš līdz šim bijis Juridiskā un licencēšanas departamenta juriskonkults/vecākais juriskonsults Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Civiltiesību departamenta komerctiesību nodaļas jurists/juriskonsults Tieslietu ministrijā, nacionālais eksperts Latvijas prezidentūras ES Padomes Komerctiesību darba grupā, Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsults Tieslietu ministrijā, Juridiskās nodaļas juriskonsults LR Uzņēmumu reģistrā, jurists SIA "Furors", jurista palīgs SIA "Furors" .
Latkovskis uzsver, ka viņam ir laba izpratne par kopējo tiesību sistēmu, kā arī vispārējo un speciālo tiesību normu mijiedarbību.
"Labi pārzinu civiltiesību nozari, it īpaši komerctiesības, kur sevi uzskatu par vienu no vadošajiem ekspertiem publiskajā sektorā," sacīja kandidāts.
Tiesneša amata kandidāts Kaspars Vecozols bijis vecākais juriskonsults Juridiskā un licencēšanas departamenta Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, jurists Civiltiesību departamenta Komerctiesību nodaļā Tieslietu ministrijā, nacionālais eksperts Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē, deputāta palīgs Saeimā.
"Līdzšinējais darbs devis zināšanas un praktisku pieredzi par dažādiem specifiskiem tiesību institūtiem, kas cieši saistīti ar komerctiesību nozari, piemēram, vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, akciju atpirkšanas piedāvājumiem, tirgus manipulācijām un iekšējās informācijas izmantošanas jautājumiem. Bez praktiskas normu piemērošanas ar finanšu un kapitāla tirgu saistītos jautājumos būtisku darbu esmu ieguldījis jauna akciju atpirkšanas piedāvājuma un galīgo akciju atpirkšanas regulējuma izstrādē, " atzina Vecozols.
Viņš arī uzsver, ka ir aktīvi līdzdarbojies Kooperatīvo sabiedrību likuma un citu ar komerctiesībām saistīto projektu izstrādē. Minētā pieredze, viņaprāt, ir devusi labu izpratni par komerctiesībām kopumā, lai sekmīgi pildītu Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata pienākumus.
Tiesneša amatam kandidē Dagnija Muceniece, kuras līdzšinējā pieredze ir Augstākas tiesas Senāta Civillietu departamentā kā senatores palīdzei. Viņa bijusi arī tiesas sēžu sekretāre Augstākajā tiesā.
Muceniece uzsver, ka būtiska loma ir tiesneša atbildībai.
"Uzskatu, ka vienotas tiesu prakses veidošana jāveicina jau pirmā līmeņa tiesā un tas jo īpaši jāīsteno Ekonomisko lietu tiesā, kura izveidota ar īpašu specializāciju, tāpēc tajā izskatītajās lietās jābūt konsekvencei piemērojamo tiesību normu iztulkošanā, pat ja katras konkrētas lietas pierādījumi un pušu argumenti atšķiras. Specializētās tiesas izveide no likumdevēja puses ir virzīta uz valsts attīstību, ko savukārt tiesu sistēmai būtu jāatbalsta, lai no šādas novitātes iegūtu visa sabiedrība," atzīmēja Muceniece.
Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amatam kandidē arī Oksana Pulle - Čižova, kas strādājusi par zvērinātu advokāti, maksātnespējas procesa administratori, škīrējtiesnesi, kā arī par juristi.
"Tiesiska, efektīva un kvalitatīva tiesu sistēmas darbība nodrošina ātru, taisnīgu un uz tiesību normām balstītu strīdu risināšanu. Tas ir īpaši svarīgi komerctiesiskajā vidē tāpēc, ka komercdarbības efektivitāte ir atkarīga no komercsabiedrības aktīvu apgrozījuma ātruma, proti, jo ātrāk apgrozās aktīvi, jo lielāku peļņu var gūt komersants. Kvalitatīva un ātra tiesas spriešana neapšaubāmi veicina aktīvu apgrozījuma ātrumu komerctiesiskajā vidē, kā rezultātā veidojas lielāks realizācijas apgrozījuma apjoms, komersants gūst lielāku peļņu, kas ir komercsabiedrības darbības mērķis. No tā ir atkarīga ekonomikas izaugsme valstī– jo vairāk komersantu strādā ar lieliem realizācijas apgrozījumiem un peļņu, jo vairāk nodokļu tiek iemaksāts valsts budžetā. Savukārt, jo lielāki ir valsts budžeta ieņēmumi, jo vairāk līdzekļu var novirzīt attīstībai sociālajā un vides sfērā, " atzina Pulle – Čižova.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka šī gada janvāra izskaņā noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlases ceturtā kārta, kurā pretendentiem bija rakstiski jārisina divi kāzusi saistībā ar tiesas kompetences jautājumiem.
Tāpat ziņots, ka Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšana paredzēta marta beigās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
