Pirmsskolas izglītības iestādē (PII) bērnam pirmām kārtām jājūtas droši, tikai pēc tam jāapgūst paredzētā mācību viela. Tam piekrita visi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdes dalībnieki. Tiesa, reālā aina, kā pauda "Centrs Dardedze", ir cita. Pēdējo trīs gadu laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā saņemtas 100 sūdzības par problēmām PII. Galvenokārt ziņo vecāki par emocionālo un fizisko vardarbību pret viņu atvasi.
"Medijos laiku pa laikam izskan dažādi raidījumi, viedokļi, eksperimenti par to, kā mūsu bērniem iet mācību iestādēs, arī pirmsskolas izglītības iestādēs. Šie novērojumi reizēm ir diezgan pārsteidzoši. Mēs kā sabiedrība esam neizpratnē, kāpēc tā notiek," teica deputāts Ilmārs Dūrītis (AP).
Jāatgādina, ka pērn plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācija "Bērnība bērnudārzā". Tajā atklājās, ka atsevišķos bērnudārzos skolotāju attieksme pret bērniem bija arī vardarbīga.
Dūrītis apakškomisijas sēdes ievadā pauda, ka bērnudārzu darbinieku attieksme pret audzināmajiem ir tieši atkarīga no viņu izglītības līmeņa un iegūtās izglītības kvalitātes.
Problemātiku bērnudārzu personāla darbā konstatēja "Centrs Dardedze", kas par drošu bērnību iestājas kopš 2001. gada, kad nevalstiskā organizācija dibināta. Kā Saeimas apakškomisijas sēdē norādīja centra pārstāve Anda Avena, bērnudārzu darbinieki ir pirmie, kas satiek bērnu un viņa vecākus ārpus ģimenes. Tā ir iestāde, kur bērnam jāattīsta drošības izjūtu.
Realitātē katrā pirmsskolas izglītības iestādē esot kādas grūtības. "Tas, ar ko mēs realitātē sastopamies – mēdz trūkt izpratne par to, kā bērns attīstās. Mēs saskaramies ar emocionālu izdegšanu un nespēju novērtēt emocionālo stāvokli [pašu darbinieku vidū]. Mēs sastopamies ar grūtībām saprast bērna mierināšanas nozīmi," teica Avena. Tāpat PII skolotājiem trūkstot izpratne par to, kā koriģēt bērna uzvedību nevardarbīgā veidā.
"["Centrs Dardedze"] negrib teikt, ka visur viss ir slikti, bet šīs [problēmas] ir pietiekami izplatītas, lai teiktu, ka tie nav tikai izņēmumi," piebilda centra pārstāve.
Galvenokārt sūdzības ir par bērnudārza darbinieka emocionālo un fizisko vardarbību pret bērnu. Neliela daļa sūdzību ir arī par bērnu savstarpējo vardarbību.
Jau ierasts, ka parasti runā par pedagogu nesamērīgo slodzi un zemo atalgojumu, kas, kā norādīja Avena, tiešām situāciju neuzlabo. Taču ir arī neapskatīts problēmu loks. "Ja mēs šobrīd pacelsim [PII pedagogu] algu un samazināsim slodzi – tas nebūs garants, ka cilvēks darīs kaut ko citādi. Mums jāieliek šīs prasmes. Šim jautājumam nav bijusi pietiekami liela uzmanība," pauda Avena.
Kādas ir šī brīža izglītības prasības PII pedagogam? Ko varam pilnveidot? Kāds tēmu loks un kādā apjomā augstskolā tiek aptverts drošu attiecību veicināšanas kontekstā? Kā būtu jāpilnveido tālākizglītības prasības? Kā var motivēt bērnudārza darbiniekus "nepaslaucīt problēmu zem paklāja"? – uz šiem jautājumiem atbildes vēlas atrast "Centrs Dardedze".
Būtisks jautājums ir arī par to, kādas izglītības prasības ir izvirzītas auklēm. "Skolotāju palīgiem (auklēm) šobrīd nav nepieciešama pat pedagoģiskā izglītība. Mēs esam domājuši kā šo situāciju uzlabot," norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Baiba Bašķere. Konkrētus risinājumus gan viņa neminēja.
Avenas minētās problēmas ir viens no iemesliem, kāpēc IZM pirms pāris gadiem sāka "restartēt" pirmsskolas pedagogu izglītības programmas augstākajās izglītības iestādēs, Saeimas apakškomisijas sēdē norādīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāve Dace Jansone. Tiesa, tāpat šīs augstākās izglītības studiju programmas nepieciešams atjaunot, lai skolotāji atbilstu projekta "skola 2030" jaunajiem standartiem.
"Mācību procesam ir jābūt ļoti pietuvinātam reālajām dzīves situācijām. Studentiem bieži jāatrodas izglītības iestādēs. Darbiem, ko viņi raksta, jābūt saistītiem ar reālu problēmu risināšanu," teica Jansone.
Kristīne Apse, kura pati ir direktore privātajai pirmsskolas izglītības iestāde "Mūsu Poga", norādīja, ka pagaidām augstskolā topošajiem bērnudārza darbiniekiem liels uzsvars likts tieši uz metodiku jeb veidiem, kā mācību vielu mācīt. "Ļoti maz tiek mācītas pozitīvas disciplinēšanas metodes, metodes, kā regulēt bērna uzvedību," lēsa Apse. Viņa atgādināja, ka svarīgāk pirmsskolā ir nevis iemācīt mācību vielu, bet izveidot drošu vidi, kurā bērns jūtas labi.
Paredzams, ka jautājumu, kā uzlabot pirmsskolas pedagogu sagatavošanu augstākās izglītības iestādēs, apakškomisija turpinās skatīt šogad, pēc Lieldienām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
