Preses konferencē piedalījās: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors, Jānis Citskovskis.
Piektdien, 26. martā, Ministru kabinets konceptuāli vienojās pēc Lieldienām saglabāt spēkā lielāko daļu Covid-19 ierobežošanai ieviesto drošības pasākumu un ierobežojumu, bet vienlaikus izbeidzot ārkārtējo situāciju, portālu "Delfi" infromēja Valsts kancelejā.
Ņemot vērā izglītību kā vienu no valdības prioritātēm un bērnu psihoemocionālo veselību, panākta konceptuāla vienošanās pašvaldībās ar zemāku saslimstību atsākt klātienē daļu izglītības procesa. Tāpat ar stingriem drošības algoritmiem darbu varētu daļēji atsākt tirdzniecības vietas klātienē.
Detalizēti lēmumi tiks pieņemti nākamajā nedēļā.
Līdz tam Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas ekspertiem jāsagatavo nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, lai sabiedrībai, uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu skaidri turpmākie drošības pasākumi un ierobežojumi. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izbeigšanu Ministru kabinets plāno pieņemt pēc iespējas tuvāk 6. aprīlim, lai rūpīgi novērtētu aktuālāko informāciju par epidemioloģisko situāciju.
Izglītības jomā paredzēts, ka pašvaldībās, kurās divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 200, klātienē varēs mācīties 1.-6. klašu un 12. klases skolēni. Savukārt 7.-11. klašu skolēni klātienē drīkstēs mācīties divas dienas nedēļā pēc tāda grafika, lai klases savā starpā netiktos. Profesionālajā izglītībā paredzēts, ka klātienē grupās līdz pieciem cilvēkiem varēs apgūt praktiskās nodarbības.
Plānots atsākt interešu izglītības nodarbības un profesionālās ievirzes nodarbības grupām līdz desmit cilvēkiem, taču tikai ārpus telpām.
Paredzēts arī pēc Lieldienām pieļaut nedaudz lielākas iespējas cilvēkiem tikties. Lai gan klātienes kontaktēšanās ir galvenais Covid-19 izplatības ceļš, ārpus telpām varētu satikties ne vairāk kā desmit cilvēki, turklāt ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām
No 7. aprīļa paredzēts darbu klātienē atsākt tām tirdzniecības vietām, kurām ir atsevišķa ieeja, izņemot tās, kuras atrodas tirdzniecības centros, jo pēc ekspertu domām cilvēku pulcēšanās tajos rada pārāk augstu risku palielināties Covid-19 izplatībai.
Vienlaikus Ministru kabinets pieņēma zināšanai, kādi lēmumi būtu nepieciešami, kad strauji pieaugs saslimstība ar Covid-19. Tas paredz noteikt stingrus pārvietošanās ierobežojumus, ļaujot doties uz darbu un stundu garā pastaigā ne tālāk kā trīs kilometrus no dzīvesvietas.
Klātienē drīkstētu strādāt tikai tie cilvēki, kuri nodrošina steidzamu un būtisku darbu nepārtrauktību vai strādā ražošanā un būvniecībā. Stingri ierobežojumi attiektos arī uz tirdzniecības vietām un pakalpojumu sniedzējiem.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets trešdien, 24. martā, izvērtējot ar ekspertu piesaisti valdības gaiteņos tapušo situācijas ar Covid-19 ietekmi uz sabiedrību izvērtējumu un iespējamos pakāpeniskos soļus ierobežojumu mazināšanā, nolēma tomēr trešdien lēmumu nepieņemt, bet turpināt piektdien pēcpusdienā.
Tāds lēmums pieņemts pēc divu stundu diskusijas un sēdes laikā radušās atklāsmes, ka piedāvātais variants nav īsti līdz galam izrunāts ar no malas piesaistītajiem ekspertiem.
Preses konferencē pēc valdības sēdes, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par to, cik ilgi valdība var gaidīt un cik daudz var paļauties uz ekspertu vērtējumu, jo gala lēmumi ir politiski Ministru kabineta lēmumi, Kariņš sacīja, ka, protams, taisnība, ka jebkurš lēmums par ierobežojumiem ir tīri politisks un ir jāpieņem Ministru kabinetam.
Jau iepriekš ziņots, ka valdība trešdien grasījās lemt par Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas nepagarināšanu ilgāk par 6. aprīli, līdz kuram tā noteikta patlaban. Tomēr, pat izbeidzot kopš pērnā gada 9. novembra ilgušo ārkārtējo situāciju, ierobežojumi un drošības pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai netiks atcelti, bet atkarībā no epidemioloģiskās situācijas var tikt pakāpeniski mīkstināti. Valdība konkrētu lēmumu par ārkārtējo situāciju nepieņēma, lai gan sagatavoja un nosūtīja pieņemšanai Saeimā likuma grozījumus, kas ļautu izbeigt ārkārtējo situāciju un saglabāt ierobežojumus, kā arī citus krīzes laika noteikumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
