Vispārinot pētījumā "Latvijas iedzīvotāju zinātnes satura patēriņš un līdzdalība" iegūtos datus par sabiedrības priekšstatu par zinātnes un zināšanu vērtību, sociālo un ekonomisko ietekmi, aptuveni 20-40% Latvijas iedzīvotāju raksturīga pozitīva ievirze pret zinātni kopumā, portālam "Delfi" pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka tā ir salīdzinoši neliela daļa apstākļos, kas ir labvēlīgi dezinformācijas izplatībai un pieprasa no iedzīvotājiem augstu kritiskās domāšanas un zinātnes lietpratības līmeni.
Kopumā 40-53% Latvijas iedzīvotāju Latvijas zinātnes attīstības līmeni vērtē kā augstu vai drīzāk augstu, savukārt par zemu vai drīzāk zemu to uzskata 29-35% pilsoņu. Turklāt nav izteiktu atšķirību dažādu zinātnes nozaru attīstības līmeņa vērtējumā, tomēr medicīnas un veselības zinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenis Latvijā tiek vērtēts augstāk, savukārt sociālās zinātnes – zemāk.
Pētījuma rezultāti liecina, ka pērn 54% Latvijas iedzīvotāju ir piedalījušies kādā zinātnes patēriņa vai līdzdalības aktivitātē. Jāpiebilst, ka tas ir par 5% vairāk nekā 2018. gadā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka šobrīd dominē pasīvās un digitālajā vidē īstenotās aktivitātes, proti, ar zinātni saistītu raidījumu un video skatīšanās televīzijā un interneta vidē. Augstāks zinātnes patēriņš raksturīgs gadījumos, kad zinātnes satura avotam ir audiovizuāls raksturs un tas ir pieejams digitāli. IZM informē, ka to daļēji var skaidrot arī ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem.
Pētījuma dalībnieki, aicināti bez piedāvātiem atbilžu variantiem nosaukt kādu Latvijas zinātnieku, kopumā nosauca 93 zinātniekus. Vairāk nekā vienu reizi nosaukti 27 zinātnieki. Savukārt visbiežāk pētījuma dalībnieki nosauca šos cilvēkus: Ivaru Kalviņu, Jāni Stradiņu, Vjačeslavu Kaščejevu, Paulu Stradiņu, Vairu Vīķi-Freibergu, Ojāru Spārīti, Andreju Ērgli, Andri Ambaini, Arvīdu Barševski un Valteru Capu.
Kopumā sabiedrības attieksme pret zinātni ir izteikti diferencēta. Tāpat pētījums apstiprina jau iepriekš secināto, ka cilvēku zemāks izglītības līmenis, mazāki ienākumi, zemāks statuss nodarbinātības struktūrā ir saistīti ar zemāku zinātnes satura patēriņa un līdzdalības līmeni, kā arī skeptiskāku attieksmi pret zinātni un zinātniekiem.
Pētījums tika veikts no 2020. gada oktobra līdz decembrim kā daļa no Kultūras ministrijas īstenotā "Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma".
Pētījumu veica Latvijas Kultūras akadēmija, SKDS un "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija".
Pētījuma aptaujā piedalījās 1044 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
