Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Saeima ceturtdien, 8. aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Aizliegums stāsies spēkā šī gada 1. maijā, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.

Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu finansiālos līdzekļus izklaidēm un hobijiem. Jau šobrīd parādniekiem paredzēti vairāki ierobežojumi, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, piemēram, likumā minētajos gadījumos tiek piemērots transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums vai apturēta šaujamieroča atļaujas darbība, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā identificēt konkrēto personu un pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks. Līdzīga kārtība jau noteikta attiecībā uz atkarīgajām personām, kuras iekļautas pašatteikušos personu reģistrā. Savukārt interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājam, izmantojot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētu autorizētu datu attēlošanas risinājumu, būs pienākums nodrošināt, lai parādnieks nevarētu piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat grozījumi paredz ieviest terminētu pilotprojektu, kas parādu atgūšanai piesaista parādu piedzinējus. Tādā veidā tiek meklēti papildu risinājumi, kā piedzīt maksājumus no parādniekiem gadījumos, ja tiem nav mantas un oficiālo ienākumu. Minētais regulējums attiecināts tikai uz administratīvā procesa ietvaros pieņemtiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumiem par uzturlīdzekļu izmaksu. Attiecīgās izmaiņas būs spēkā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kura vadītā ministrija izstrādājusi šos grozījumus, norāda, ka "nav normāli, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā 400 miljonus eiro. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai darbu ar nemaksātājiem padarītu pēc iespējas efektīvāku. Mēs turpināsim strādāt, lai mainītu to vecāku attieksmi un rīcību, kuri par saviem bērniem nerūpējas un nesniedz viņiem kaut minimālo nepieciešamo sociālo nodrošinājumu, un arī lai izskaustu līdzcilvēku iecietību pret šādām situācijām."

Tieslietu ministrija skaidro, ka pilotprojekta ietvaros ārpustiesas piedzinēju piesaiste tiks veikta pirms Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma par uzturlīdzekļu lietas nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā. Parādu ārpustiesas atgūšanas process, ja parādnieks sadarbojas ar ārpustiesas atguvēju un nomaksā parādu, rada parādniekam mazākus papildu izdevumus un ir trīs reizes lētāks nekā piespiedu izpildes process pie tiesu izpildītāja.

Vienlaikus parāda atgūšanai ārpustiesas piedziņas pakalpojumu sniedzēju darbība balstīta uz intensīvu komunikāciju ar parādnieku, vēršot parādnieka uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības, tādējādi sekmējot saistību izpildi un samazinot kopējā parāda pret valsti apmēru, kas pašlaik sastāda 413 127 055 eiro.

Tāpat atbalstītie grozījumi paredz aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, liedzot tai atrasties spēļu organizēšanas vietā. Regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. maijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!