Zāļu valsts aģentūras (ZVA) bijušais direktors Svens Henkuzens un Veselības ministrijas (VM) bijusī valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško nesaskata savu vainu vakcīnu pret Covid-19 iepirkumos atklātajās nepilnībās, izriet no viņu piektdien, 21. maijā, paustā Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē.
Komisijas, kas izveidota, lai "izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", sēdē Henkuzens un Mūrmane-Umbraško bija uzaicināto personu statusā, kur atbildēja uz deputātu jautājumiem.
Viens no aktīvākajiem jautātājiem bija Viktors Valainis (ZZS), kurš vēlējās noskaidrot, vai abi uzskata sevi par vainīgiem šajos vakcīnu iepirkumos, par kuros atklātajām nepilnībām ir saņēmuši disciplinārsodu.
Henkuzens atbildēja, ka disciplinārsodu plāno pārsūdzēt un tam nepiekrīt, savukārt Mūrmane-Umbraško norādīja, ka nesaskata savu vainu tajā, ka vakcīnas netika piegādātas.
Henkuzens uzsvēra, ka ne ZVA direktora, ne arī vakcīnu pret Covid-19 darba grupas, kuru viņš vadīja, darba un pienākumu aprakstā nav norādīts, ka viņam jāveic vakcīnu iepirkumi.
Sēdē klātesošs bija arī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš, kurš atklāja, ka šajā lietā, kas viņam jāizskata, ir ļoti daudz materiālu, kuru izlasīšana un noklausīšanās prasa daudz laika, tāpēc pārbaude tiks pabeigta vien tuvāko nedēļu laikā.
Viņš norādīja, ka ir vērts paskatīties uz cēloņiem, kāpēc šāda situācija radās, tāpat arī jāvērtē amatpersonu spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par šiem lēmumiem, lai nākotnē šādas situācijas neatkārtotos.
Jau ziņots, ka Henkuzens nepiekrīt lēmumam viņam piemērot disciplinārsodu – pazemināšanu amatā uz trim gadiem –, un savas tiesības aizstāvēs tālākās instancēs.
Henkuzens portālam "Delfi" atgādināja, ka disciplinārlietas izmeklēšanas komisija apstiprināja viņa iepriekš pausto, proti, ka par Covid-19 vakcīnu iepirkumiem atbildība nav uzdota nedz ZVA direktoram, nedz Vakcinācijas darba grupai.
"Komisija secinājusi, ka visa nepieciešamā informācija ir bijusi Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīcībā. Attiecīgi var secināt, ka VM un NVD bija iespēja šo informāciju sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā (MK). Komisijas rekomendācija bija samazināt amatā uz laiku līdz vienam gadam," uzsvēra Henkuzens.
MK trešdien, 5. maijā, atbalstīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītu lēmumprojektu Henkuzenam piemērot disciplinārsodu – pazemināšanu amatā uz trim gadiem. Henkuzens tiks pazemināts Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka veselības aprūpē amatā.
Tā kā no 6. maija Henkuzens dodas likumā paredzētajā bērna kopšanas atvaļinājumā, disciplinārsoda izpilde sāksies no dienas, kad viņš no tā atgriezīsies. Darba likums nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu.
Kā ziņots, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) disciplinārlietu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret Henkuzenu ierosināja 8. aprīlī. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kas tika veikti līdz šā gada 8. janvārim, portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā (VM).
Disciplinārlietas komisija, kuras sastāvā bija ierēdņi no Tieslietu un Veselības ministrijas un Valsts kancelejas, uzskata, ka Henkuzens 2020. gada 22. decembra Ministru kabineta sēdē sniedza neprecīzu informāciju par Latvijai pieejamo "Pfizer/Biontech" vakcīnas papilddevu skaitu.
Šīs rīcības rezultātā valdība uzdeva Veselības ministrijai organizēt līdz 100 000 papildu vakcīnas devu iegādi no "Pfizer/BioNTech", nevis 420 707 vakcīnas devu iegādi, kā tas būtu bijis iespējams, ja valdība būtu saņēmusi pareizu informāciju par pieejamo vakcīnu daudzumu.
Disciplinārlietas komisija uzskata, ka pārkāpuma raksturs un to pieļāvušās amatpersonas statuss rada pamatu uzticības zaudēšanai Henkuzenam, kā arī liedz viņam turpmāk ieņemt iestādes vadītāja amatu.
Komisija norāda, ka, ņemot vērā Henkuzena darbības novērtējumu un atbildību mīkstinošus apstākļus, viņa atbrīvošana no amata būtu nesamērīga.
Iepriekšējās pārbaudēs par vakcīnu iepirkumiem secināts, ka Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.
Dienesta pārbaude aptvēra līdz šim vēl neizvērtētos 2020. gada nogales Latvijas veiktos pieteikumus uz ražotāju "AstraZeneca", "Johnson&Johnson", "Pfizer/BioNTech" , "CureVac" un "Moderna" vakcīnām, kas veikti līdz šā gada 8. janvārim.
Pavļuts iepriekš informēja, ka 22. decembrī Latvija ir iegādājusies 100 000 "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu, lai gan pieejami bija 430 000 pošu.
ZVA direktors Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus Ministru kabineta sēdē par pieejamo vakcīnu daudzumu, kā arī pēc tās nav pildījis valdības uzdevumu – iegādāties visas pieejamās vakcīnas, sacīja Pavļuts.
Līdz ar to ministrs rosinājis pret Henkuzenu uzsākt disciplinārlietu par amata pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ja rezultātā ir nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums.
Kā disciplinārlietas termiņš tika noteiktas aprīļa beigas.
Savukārt Henkuzens iepriekš pauda uzskatu, ka atbildīgais par papildu vakcīnu pret Covid-19 neiepirkšanu jāmeklē politiskā līmenī un Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Toties bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) norādījusi, ka pērn decembrī Henkuzens pasūtīja mazāku "Pfizer/BioNTech" vakcīnu skaitu, viņu kā ministri par to neinformējot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
