Saeimas atbalstu negūst priekšlikums pastiprināt atbildību par naida runu  (89)

Judina iesniegtais priekšlikums paredzēja Krimināllikuma 150. panta "Sociālā naida un nesaticības izraisīšana" dispozīciju izteikt jaunā redakcijā, kas esošo tekstu "par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums" papildinātu ar jēdzienu "sociālā naida" un pazīmi "seksuālā orientācija", kā arī izslēgtu vārdus "ja ar to radīts būtisks kaitējums".

Ja Saeima nobalsotu par Judina iesniegto redakciju, tad 150. pants, kas nosaka kriminālsodu apmērus par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, sāktos šādi un paredzētu sodus par šādiem nodarījumiem: "Par darbību, kas vērsta uz sociālā naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ".

Pēc neilgām debatēm par šo priekšlikumu nobalsoja frakcijas "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par", bet pret balsoja pārējās Saeimas frakcijas, tādēļ ar 57 balsīm "pret" un 21 "par" priekšlikums tika noraidīts.

Judina priekšlikums gan nebija guvis arī atbildīgās Juridiskās komisijas atbalstu. Komisijas vadītājs Juris Jurašs (JKP) debatēs paskaidroja, ka komisija neatbalstīja viedokli, ka nav svarīgas radītās sekas, jo uzskatīja, ka likumā jāpaliek nosacījumam, ka ir nodarīts būtisks kaitējums.

Deputāte Vita Anda Tērauda (AP) debatēs uzsvēra, ka mūsdienīgā sabiedrībā ir noteikti nepieciešams 150. pantā identificēt seksuālo orientācija kā vienu no sociālā naida un neiecietības izraisīšanas pazīmēm. Deputāte uzskata, ka patlaban spēkā esošā panta redakcija ir novecojusi, jo nepieciešams arī pierādīt, ka naida runa radījusi būtisku kaitējumu. Tērauda atsaucās uz tiesībsarga viedokli un aicināja Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, lai turpmāk varētu labāk atpazīt un vērsties pret naida runu.

Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) pauda viedokli, ka šāds priekšlikums apdraud vārda brīvību, un nevis tādēļ, ka tiktu iekļautu vārdus "seksuālā orientācija", bet tāpēc, ka izslēgtu nosacījumu "būtisks kaitējums". Pēc Iesalnieka teiktā, tas nozīmētu, ka jebkurš par jebkuru izteikumu varētu vērsties policijā, tajā skaitā policijai būtu jāizskata sūdzības par politisko oponentu izteikumiem bez tiesībām vērtēt, vai izteikumi radījuši kādas sekas. "Tad varēs ielikt cietumā mācītāju, kas citē Bībeles tekstu," prognozēja Iesalnieks, norādot, ka nevēlas, lai Latvijā tā notiek.

Arī Jānis Dombrava (NA) šo priekšlikumu vērtēja kā populistisku, kas izdabātu vienai sabiedrības grupai. Priekšlikumu nodēvējot par brāķi, Dombrava pauda bažas, ka, pieņemot šādus grozījumus, pret cilvēkiem varēs vērsties arī tad, ja viņi, piemēram, internetā komentāros pie ziņas, ka kāds seksuāli izmantojis bērnu, rakstītu, ka tāds cilvēks pelnījis nāves sodu. "Tad varētu vērsties pret viņiem, ka viņi izraisa sociālo naidu pret cilvēkiem ar noteiktu seksuālo orientāciju," teica deputāts.

Priekšlikuma autors Andrejs Judins debatēs sacīja, ka šis priekšlikums precizē un pastiprina atbildību, bet nemaina panta būtību, kā arī novērš dubultus standartus, jo jau tagad 78. pantā, kas paredz sodus par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, nav kritērija "būtisks kaitējums". Judins uzskata, ka ir nevietā šajā gadījumā piesaukt vārda brīvības ierobežošanu. "Ir skaidri jādefinē, ka negaidām būtiskas sekas, ja kāds ar naida runu cenšas ietekmēt cilvēkus. Atbildība paredzēta nevis par viedokli, bet par konkrētām darbībām," teica deputāts, piebilstot, ka policija un prokuratūra spēj šādas lietas atšķirt.

Juris Rancāns (JKP) teica, ka šāda priekšlikuma atbalstīšana radītu cenzūru, jo tad pat publiski nevarēs pieminēt vēsturisko faktu, ka homoseksualitāte tikai 1992. gadā izņemta no Pasaules veselības organizācijas psihisko saslimšanu saraksta. Deputāts aicināja ļoti uzmanīgi attiekties pret šādiem priekšlikumiem, jo "nav jākriminalizē bērnudārza līmeņa izdarības – apsaukāšanās".

Saeimas vairākums gan atbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu Krimināllikuma 48. panta "Atbildību pastiprinošie apstākļi" pirmās daļas 14. punktu papildināt ar sociālo naidu kā nozieguma motīvu, nosakot, ka par atbildību pastiprinošiem apstākļiem var atzīt apstākļus, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu, vai sociālā naida dēļ. Pret šo priekšlikumu gan balsoja Nacionālā apvienība, bet Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvji atturējās vai nebalsoja.

Par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā nobalsoja visu frakciju pārstāvji.