Pacients pats varēs noteikt, kuram tuvam cilvēkam sniedzamas ziņas par ārstēšanu  (3)

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien skatīja deputāta Ilmāra Dūrīša (AP) vadītās darba grupas priekšlikumus grozījumiem Pacientu tiesību likumā, kas noteiktu, ka gadījumos, kad cilvēks pats nespēj pieņemt lēmumus par savas ārstēšanās procesu, tos pieņemtu viņa nozīmētā persona. Darba grupas uzmanības lokā ir ārpuslaulības savienībā dzīvojošo pāru sociālās aizsardzības mehānismu izstrāde.

Šobrīd Pacientu tiesību likums nosaka, ka gadījumos, kad pacientam pašam trūkst lemtspējas, proti, spējas spriest par savas ārstēšanās procesu un pieņemt dažādus lēmumus saistībā ar to, pirmajam šos jautājumus uztic laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.

"Jāsaka, ka reālajā dzīvē arī laulātajiem bieži vien šīs attiecības mainās un pārtrūkst. Bieži vien arī laulātām personām reālais dzīves vai kopdzīves partneris ir cits cilvēks. Pacientu tiesību aspektā, kā mums skaidroja arī [pacientu tiesību eksperte] Solvitas Olsenas kundze, likumam būtu jāparedz iespēja un faktiski jānodrošina tas, ka ārstniecības iestādei un pacientam ir iespēja nodrošināt to, lai cilvēks vai persona, kas vistuvāk un vislabāk pārzina pacienta vēlmes, pacienta paradumus un pacienta dažādas gribas – lai tieši šī persona tiktu pieaicināta šādos gadījumos," Saeimas komisijas sēdē pauda Dūrītis.

Jau ziņots, ka iepriekšminētā problēma var skart visus pārus, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, taču viena dzimuma pāru ģimenēm savas attiecības Latvijā nav iespējams reģistrēt. Olsena jau pērn "Delfi" norādīja, ka likums neparedz, ka dzīvesbiedrs var pieņemt ārstniecības lēmumus par savu partneri, tāpēc arī ārstiem reizēm ir bail šos jautājumus viņiem uzticēt.

Darba grupa izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Pacientu tiesību likumā. Tā iesaka Pacientu tiesību likuma 7. panta 1 daļu papildināt ar terminu "pacienta pilnvarota persona". "Tā būtu pirmā prioritāte, un šī pacienta pilnvarotā persona būtu likumā šajā attiecīgajā pantā jāliek pirms laulātā. Ja pacients pats ir pilnvarojis cilvēku un tāda ir pacienta griba, tad tā ir, protams, prioritārāka par radniecības vai citiem aspektiem," paskaidroja Dūrītis.

Dūrītis skaidroja, ka Pacientu tiesību likuma pārejas noteikumi paredz, ka cilvēks varēs noteikt savu pilnvaroto personu, ieejot e-veselībā. Darba grupas eksperti uzskatīja, ka pilnvarošana ir jāpadara vēl vienkāršāka, tāpēc darba grupa piedāvāja grozījumus Pacientu tiesību likuma 6. panta 7. daļā, nosakot, ka "šo pilnvarojumu var veikt arī rakstveidā vai mutiski, ierodieties ārstniecības iestādē, pat uzņemšanas nodaļā."

Dūrītis gan atzina, ka darba grupas iesniegtie grozījumi neatrisina jautājumu, kā rīkoties gadījumos, kad pilnvarojuma nav. "Mēs zinām, ka notiek dažādas katastrofas, kad tas nav izdarīts, šī pilnvarojuma nav, un pacientam ir laulātais, ar ko viņš, iespējams, nedzīvo kopā, vai arī pacientam nav laulātā. Tādā gadījumā likumā būtu jāparedz iespēja, kā tad varētu likumiski tikt pieaicināts un uzklausīts tas cilvēks, kurš vislabāk pārzina šīs cilvēka vēlmes," teica Dūrītis, norādot, ka par šādām situācijām diskusijas vēl jāturpina.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) darba grupas iesniegtos priekšlikumus vērtēja kā "ļoti labus".

Viņam pievienojās arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece: "Mēs no Ārstu biedrības puses esam iepriecināti, kā šāds dokuments būs, un likumīgi būs sakārtotas lietas, kas rada milzīgas problēmas ārtniecības procesā, īpaši smagi slimiem un akūtiem pacientiem, kur reizēm ārsti, medicīnas māsas, visas medicīnas personāls nonāk tādās krustugunīs starp radiniekiem. Ja šo jomu sakārtosim, būs vieglāk un vienkāršāk strādāt. Atbalstām visus ierosinājums."

Tiesībsarga biroja pārstāve Ilona Lošaka norādīja, ka attiecībā uz grozījumiem "ir šis tas izlabojams un diskutējams, bet kopumā atbalstāms".

Advokāts Lauris Liepa pauda, ka arī kustība "Dzīvesbiedri" atbalsta izstrādātos priekšlikumus.

Vairāki Saeimas komisijas dalībnieki atzīmēja, ka ir jāprecizē, kas ir rīcībspējīga persona, jo tas var būt nozīmīgi gadījumos, kad pacients pauž savu gribu mutiski, piemēram, slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Komisijas dalībnieki vienojās, ka turpinās diskusijas pie šī jautājuma.

Kā komisijas sēdes noslēgumā sacīja Skride, ir atbalstīta šī likumprojekta virzīšana tālāk, un septembrī komisija turpinās šo likumprojektu skatīt. Tāpat komisija lūgs Finanšu ministriju, VM, kā arī Tieslietu ministriju sagatavot atzinumus par šo likumprojektu.

Komisija sagaidīs atzinumus no ministrijām, lai rudens sākumā lemtu par šādu likuma grozījumu virzīšanu Saeimā.