'Sabijās visi rindā'. Kā elektroskrejriteņu braucēji iekļaujas pilsētu satiksmē?

Burtiski gar pašu degungalu bērnu grāmatu autores Luīzes Pastores divarpus gadus vecajam dēlēnam nozibēja meitene, kas strauji traucās pa Rīgas ielas ietvi ar elektroskrejriteni. Mazais notikušo līdz galam nesaprata, bet nobijās. Savukārt satiksmes dalībniece austiņās klausījās mūziku un notikušo, iespējams, pat neaptvēra. Mamma savu dēlu mierināja, kamēr ap terasi starp vairumu kafejnīcas apmeklētāju notikušais lika uzdot daudz jautājumu. Arī Rīgas domē pagaidām ir daudz neskaidru jautājumu par šiem satiksmes dalībniekiem, taču Pastorei skaidrs ir viens – nepieciešams papildu regulējums šiem braucējiem.

Vai elektroskrejriteņu vadītāji jeb elektroskūteristi, traucoties pa pilsētas ielām, manevrē starp traģēdijām un mobilitāti un kā no smagām situācijām mēģina izvairīties pilsētas, skaidro portāls "Delfi".

Pastore pēc notikušā, kad viņas mazulis bija vien mirkļa attālumā no smagām traumām ar, iespējams, neatgriezeniskām sekām vai pat nāves, aizsāka arī publisku diskusiju sociālajā medijā "Twitter", kur lūdza amatpersonas pievērst uzmanību straujajiem satiksmes dalībniekiem. Bažās par elektroskūteristu braukšanas kultūru Pastorei pievienojās vairāki domubiedri, turklāt publiskajā diskusijā iesaistījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Jānis Meirāns, kurš norādīja, ka risinājumus dome meklē.

Tiesa, pāris Latvijas pilsētās tie ir jau atrasti. Dažviet līdz ar maijā apstiprinātajiem likumiem attiecībā uz elektroskrejriteņiem klāt nāca arī atsevišķi pilsētu pašu rosināti nosacījumi skūteristiem, kas dzīvē ieviesti sadarbībā ar nomājamo skrejriteņu operatoriem. Piemēram, dažviet ātrāk par 15 km/h braukt nedrīkst, citur vispār skrejritenis satiksmē piedalīties nedrīkst.

Kamēr Pastore uzstāj, ka stingrāks regulējums nepieciešams visās pilsētās, kurās ir nomājamie elektroskrejriteņi, vairākas pilsētas, arī Rīga, šobrīd "situāciju apzina". Tikai šā gada maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kas Ceļu satiksmes likumā iekļauj regulējumu elektroskrejriteņiem, par ko sīkāk var lasīt šeit. Taču ar tiem nepietiek, pārliecināta ir Pastore. Un arī ar preventīvo darbību, ko šobrīd pastiprināti veic Valsts policija (VP), jau, viņasprāt, ir nokavēts.