Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs portālu "Delfi" informēja, ka Kariņš tikšanās laikā norādīja – Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, kuri atrodas uz tās robežas ar Latviju. "Šie cilvēki ir legāli ieradušies Baltkrievijā ar tūrisma vīzām, attiecīgi arī Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par viņiem", Kariņa teikto citē Sabajevs.
Tāpat Polijas un Baltijas valstu premjerministri bija vienisprātis, ka situācijas saasināšana uz ES Austrumu robežas ir daļa no Baltkrievijas režīma īstenotas hibrīdoperācijas, lai vājinātu ES ārējās robežas integritāti.
Ministru prezidents uzsvēris, ka ikvienas valsts uzdevums ir nepieļaut nelegālu robežas šķērsošanu un Latvija turpinās šos pienākumus pildīt, īpaši ņemot vērā, ka Latvija sargā ES ārējo robežu.
Vienlaikus Kariņš paudis nepieciešamību pievērst starptautisko organizāciju uzmanību Baltkrievijas starptautisko saistību pārkāpumiem.
Polijas un Baltijas valstu premjerministri vienojās turpināt ciešu savstarpējo sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu visos līmeņos.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets (MK) no šā gada 11. augusta līdz 10. novembrim izsludināja ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.
Ar IeM rīkojumu noteikts pienākums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas apsardzē, lai nepieļautu tās nelikumīgu šķērsošanu.
Valsts robežsardzei, konstatējot personas nelikumīgu Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanu, ir tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.
Rīkojumā arī noteikts, ka ārkārtējās situācijas laikā tas skartajā teritorijā izvietotajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs netiks pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Toties NBS uzdots nodrošināt infrastruktūru un vietu, kur izmitināt robežu nelikumīgi šķērsojušos.
Nepieciešamības gadījumā MK var lemt par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānisma, NATO, kā arī citu starptautisko sadarbības organizāciju un ārvalstu platformas.
Likums Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli nosaka, ka ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī vai tās daļā.
Izsludinot ārkārtējo situāciju, MK ir tiesības noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus, īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus, īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu.
Tāpat MK ir tiesības noteikt valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujām vai personu apliecinošiem dokumentiem, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju, starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
