Fоtо: LETA

Vilcināšanās pieņemt lēmumus nav pieņemama, tāpēc valdībai ir "jābeidz bakstīties savā starpā" un nekavējoties jāpieņem lēmumi saistībā ar Covid-19 ierobežošanu, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidenta vērtējumā Covid-19 situācija patlaban ir ļoti nopietna, un šādos apstākļos vilcināties ar lēmumu pieņemšanu nav pieņemami - ir jārīkojas ātri, jo katra nokavētā diena tuvina veselības aprūpes sistēmu sabrukumam.

"Katra diena tuvina mūs katastrofai, jo arī ne Covid-19 pacienti nevarēs nokļūt slimnīcās, jo tās būs pārpildītas. Tā ir visas valdības kopējā atbildība, un jāpanāk ātra vienošanās," uzstāja Valsts pirmā amatpersona.

Levits gan atzinīgi novērtēja to, ka valdība līdz šim ir pieņēmusi virkni lēmumu, kuru mērķis ir mazināt Covid-19 izplatību, piemēram, noteikusi pienākumu atsevišķām profesijām vakcinēties pret Covid-19. Amatpersonas ieskatā gan šāda pienākuma tvērumu varētu paplašināt, to attiecinot arī uz citām profesijām.

"Pirmais, kas valdībai jādara, bet diemžēl par vēlu, ir samazināt cilvēku iespējas inficēties. Otrais - veicināt vakcināciju," pauda prezidents.

Levits piekodināja, ka atbildība par lēmumu novilcināšanu gulstas uz visu valdību - ne tikai uz veselības ministru Danielu Pavļutu (AP).

"Bakstoties savā starpā , tas nāk par sliktu visai valdībai un sabiedrībai, tādēļ jāvienojas par ātru un izlēmīgu rīcību," sacīja Levits.

Prezidenta ieskatā Ministru kabinetam būtu jāizmanto procedūra, kādā ievēlē Romas pāvestu, kad nedrīkst nākt ārā no sēdes, kamēr nav pieņemt lēmums.

"Bakstīšanās ir jāizbeidz un jāpieņem lēmumi, kas ir patiešām efektīvi," teica Valsts prezidents, piebilstot, ka efektīvu risinājumu vidū varētu būt pakalpojumu pieejamības pārskatīšana atkarībā no vakcinācijas fakta, kontaktu samazināšana.

Levita ieskatā ierobežojumi primāri būtu jāattiecina uz nevakcinētiem iedzīvotājiem, jo tas ir arī jautājums par taisnīgumu, taču noteiktā situācijā ierobežojumi varētu skart arī vakcinētos.

Valsts prezidents neizslēdza nepieciešamību noteiktos apstākļos apsvērt arī "lokdaunu", taču pagaidām, viņaprāt, to noteikt nevajadzētu.

Tāpat prezidents norādīja, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības ir "piegriezušies" pret Covid-19 nevakcinētie un šaubīgie, kuri apdraud sabiedrību un aktīvi izpaužas sociālajos tīklos.

Prezidents norādīja, ka ar katru dienu nāk arvien vairāk Covid-19 sasirgušo, un sabiedrība jau tagad uzdod jautājumus par to, vai Covid-19 nevakcinētajiem ir jāapmaksā atrašanās slimnīcā, ja viņi tur nonākuši, ignorējot aicinājumu vakcinēties.

Viņš atgādināja, ka portālā "Manabalss.lv" ir savākti 10 000 parakstu par to, lai Covid-19 nevakcinētajiem netiktu segtas izmaksas, ārstējoties slimnīcā, ja tajā viņi nonākuši ar Covid-19.

Pats Levits šādu priekšlikumu pašlaik neatbalsta, bet norādīja, ka šis ir diskutējams jautājums, jo tas ir tikai taisnīgi, ka cilvēki, kuri ir pasargājuši sevi un atbildīgi rīkojušies pret sabiedrību, nevēlas maksāt par tiem, kuri to nedara.

"Es gribētu redzēt debates Saeimā par šo jautājumu," uzsvēra Levits.

Viņš sacīja, ka viņš saredz divus risinājums, lai mazinātu Covid-19 izplatību. Pirmkārt, ir jāsamazina cilvēku iespēja inficēties, tādējādi mazinot kontaktēšanās iespējas, kā arī ir jāveicina Covid-19 vakcinācijas aptvere.

Valsts prezidents uzsvēra, ka, lai samazinātu Covid-19 izplatību, iespējams, ir jāstrādā pie tā, lai vairākās profesijās tiktu noteikta obligāta Covid-19 vakcinācija. Tas pats attiecas uz kontaktu ierobežojumiem dažādos pasākumos. Tāpat pēc prezidenta domām ir jādomā par risinājumiem, kā palielināt vēlmi vakcinēties, piemēram nosakot vairākus ierobežojumus nevakcinētajiem.

Viņš uzskata, ka ir nepieciešams noteikt stingrākus ierobežojumus nevakcinētajiem, bet ierobežojumi var būt vērsti arī pret vakcinētām personām. "Pirmkārt, ir jāsamazina izplatība starp nevakcinētajiem," uzsvēra Valsts prezidents.

Kā ziņots, ārkārtējās situācijas izsludināšanai Covid-19 izplatības dēļ pagaidām politiska atbalsta nav, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Neoficiālā informācija liecina, ka koalīcijā ir panākta politiskā vienošanās izglītības iestādes atstāt atvērtas arī situācijā, ja saslimstības ar Covid-19 līmenis strauji pieaugs. Iespējams, jau ceturtdien valdība varētu piekrist priekšlikumam maksāt senioriem vecumā no 60 gadiem par vakcinācijas faktu. Šāds līdzekļu piešķīrums attiektos arī uz tiem, kas vakcinējušies līdz šim.

Tikmēr ārkārtējās situācijas atkārtotai izsludināšanai, par ko kā versiju pirmdien runāja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), pagaidām neesot politiskā atbalsta. Pret ārkārtējās situācijas izsludināšanu iestājas vairāki politiskie spēki koalīcijā.

Lai tiktu galā ar prognozēto Covid-19 pacientu pieaugumu stacionāros, Veselības ministrijai varētu uzdot procesā iesaistīt resursus no privātajām medicīnas iestādēm, augstskolām. Tāpat šajā procesā varētu tikt iesaistīti arī Nacionālie bruņotie spēki, nepieciešamības gadījumā sagatavojot lauka hospitāļus.

Plānots, ka arī turpmāk liels uzsvars tiks likts uz vakcinācijas procesa aktivizēšanu, dažādos veidos mudinot cilvēkus potēties.

Līdztekus tam tiek diskutēts par iespēju nevakcinētajiem liegt klātienē iepirkties "sekundārajos veikalos", kas nozīmē, ka iepirkšanās iespējas varētu tikt saglabātas vienīgi pārtikas veikalos, aptiekās, optikās. "Sekundāros veikalos" nevakcinēti cilvēki varētu iepirkties tikai attālināti, taču par to vēl notiekot dažāda līmeņa diskusijas, liecina neoficiālā informācija.

Tikmēr Latvijas Televīzija ziņo, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju tiek vērtētā tā dēvētā "lokdauna" ieviešana uz trim nedēļām un skolēnu brīvlaika pagarināšana, kā arī tiek vērtēta iespēja ļaut tikai vakcinētajiem strādāt klātienē un saņemt pakalpojumus.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA pavēstīja, ka pašlaik nav paredzēts "lokdauns" pret Covid-19 vakcinētajām personām, bet jaunie ierobežojumi, kuri tiks ieviesti, vakcinētos skars pēc iespējas mazāk.

Krīzes vadības padomē tika izrunāta iespēja paredzēt ierobežojumus Covid-19 nevakcinētajām personām, piemēram, nosakot liegumu pakalpojumu saņemšanai, lielveikalu apmeklējumam, kā arī pienākumu vakcinēties visās darbavietās, kur ir saskarsme ar iedzīvotājiem, neatkarīgi, vai tas publiskais vai privātais sektors.

Bordāna ieskatā ierobežojumiem jābūt tādiem, kas iespējami mazāk skartu vakcinēto cilvēku brīvības un intereses un neietekmē ekonomisko aktivitāti.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) otrdien pēc valdības sēdes gan pauda, ka brīvlaika pagarināšanas apspriešana esot mīts.

Otrdien notikušajā Krīzes vadības padomē iesaistītās puses līdz vienotam redzējumam par turpmāko rīcību un ierobežojumu pastiprināšanu nonākt nespēja, vienojoties turpināt diskusijas un pie jautājuma atkārtoti atgriezties ceturtdien.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !