Šo pētījumu veica Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centru.
Pētījumā aktualizētas divas tēmas: ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuri attālināti varētu strādāt Latvijas uzņēmumā, un attālināti strādājošie diasporas pārstāvji, kuri varētu atgriezties Latvijā un strādāt attālināt ārvalstu uzņēmumā.
Lai arī Covid-19 pandēmijas laikā pieaugušas iespējas strādāt attālināti, attiecībā uz pārrobežu attālināto darbu ir daudz neizmantotu iespēju, norādījuši pētnieki.
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa, prezentējot pētījuma rezultātus, piektdien skaidroja, ka attālināti strādājošie diasporas pārstāvji Latvijai ir "ļoti liels cilvēkkapitāls".
40,1% aptaujāto attālināti strādājošo diasporas pārstāvju būtu gatavi strādāt uzņēmumā Latvijā, dzīvojot ārvalstīs, ar nosacījumu, ka par darbu saņemtu atbilstošu atalgojumu.
Taču pagaidām no darba Latvijā, dzīvojot ārvalstīs, zināmā mērā cilvēkus attur atalgojuma atšķirības, nepietiekamā digitalizācija Latvijas uzņēmumu un neziņa saistībā ar nodokļiem, pabalstiem un pensijām.
Savukārt pārrobežu darbs, kad cilvēks, dzīvojot Latvijā, strādā kādā ārvalstu uzņēmumā, varētu būt veids, kā mazināt emigrāciju.
Kā liecina pētījuma rezultāti, galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas strādāt attālināti ārvalstīs, dzīvojot Latvijā, ir: iespēja labāk nopelnīt, piekrist izdevīgākam darba piedāvājumam un turpināt dzīvot Latvijā, jo šeit dzīvo personas ģimene, dzīvesbiedrs, ar kuriem viņi vēlas palikt kopā.
Mieriņa, skaidrojot, ko nepieciešams uzlabot, lai Latvija attālinātā darba veicējiem kļūtu pievilcīgāka, norādīja: būtu jāpaaugstina darba atalgojums, jānodrošina atbilstoša nodokļu un sociālās apdrošināšanas sistēma, kā arī jāuzlabo darba devēju uzticēšanās darbiniekiem un attieksme.
Tiesa, attālinātais darbs rada arī zināmas grūtības – kā norādījuši pētījuma dalībnieki, galvenie izaicinājumi, strādājot attālināti, ir strādāšana ārpus "standarta" darba laika, cilvēciskās komunikācijas trūkums, grūtības nodalīt privāto dzīvi no darba un citi izaicinājumi.
Kā ar tiem tikt galā? Kā paskaidroja pētījuma autors un biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs – daļu izaicinājumu varētu izsvītrot, ja ieviestu darbinieku tiesības būt bezsaistē.
Runa ir par Eiropas Parlamenta ierosināto tiesību aktu, kas nodrošinātu darbinieka tiesības brīvajā laikā atslēgties no darba e-pasta un tālruņa saziņas.
Kā paskaidroja Muižarājs, šobrīd gandrīz puse no visiem attālināti strādājošajiem ir nodarbināti virsstundās. Vēl arī no darbiniekiem regulāri tiekot sagaidīta saziņa ārpus darba laika. Ja ieviestu darbinieku tiesības būt bezsaistē, uzlabotos nodarbināto produktivitāte un viņu mentālā labsajūta, paskaidroja Muižarājs.
Vēl grūtības attālināti strādājošajiem sagādā neskaidrības nodokļu jautājumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka 35% pārrobežu attālināti strādājošo ir saskārušies ar grūtībām vai neskaidrībām nodokļu jautājumos.
Kopumā Muižarājs izstrādājis 31 rekomendāciju sešās jomās – darba tirgus regulējumā, nodokļu sistēmā, sociālajā aizsardzībā, publiskajos pakalpojumos un pilsētvidē, kampaņās, apmācībās un tīklošanās, atbalstā uzņēmumos.
ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica preses konferencē norādīja, ka cilvēki varētu strādāt pasaules lielākajos uzņēmumos, dzīvojot Latvijā. Viņa pauda apņēmību, ka jāveic izmaiņas arī likumos, lai atrisinātu problēmas, kas šobrīd cilvēkus attur no pārrobežu attālinātā darba. Viens no darba soļiem ir ieviest attālinātā darba vīzu.
Pētījuma "Attālinātais darbs kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēja Latvijas attīstībai" mērķis bija noskaidrot, kas piesaista cilvēkus attālinātajam darbam un kā to varētu veicināt.
Izpētes galvenās mērķa grupas bija reemigranti, diasporas pārstāvji, kas strādā vai varētu strādāt, neatkarīgi no atrašanās vietas.
Pētījumā tika aptaujāji 647 cilvēki, veiktas 23 padziļinātas intervijas un aptaujāti 750 darba devēji.
Pētījums ir pieejams šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
