Foto: F64
Mājsēdes laikā ir panākts tas, ka saslimstības līkne nekāpj – tā ir lauzta un samazinās, mājsēde ir bijusi efektīva, pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Abas amatpersonas piektdien, 12. novembrī, tikās attālināti, lai pārrunātu aktualitātes valstī. Portāls "Delfi" piedāvāja vērot abu amatpersonu paziņojumu presei pēc šīs tikšanās.

Prezidents pateicās visiem iedzīvotājiem, kas šo nedēļu laikā ievēroja mājsēdi.

"Mūsu Covid-19 apkarošanas politika, sevišķi mājsēde, ir devusi rezultātus. Valdības pozīcija pēc zināma laika ir skaidra un domāju, ka Covid-19 politika zināmā laika posmā šo saslimstību krietni mazinās," norādīja prezidents.

Vienlaikus Levits norādīja, ka nepieciešams rēķināties ar to, ka vakcinācija pret Covid-19 turpināsies – pēc zināma laika ir nepieciešama papildus vakcinācija, jo samazinās pirmo devu efektivitāte.

Prezidents aicināja turpināt uzturēt esošo vakcinācijas infrastruktūru, lai iedzīvotāji varētu saņemt 3. devas.

Tāpat viņš atgādināja par savu rosinājumu piešķirt līdzekļus trešajam ārsta palīgam, lai ģimenes ārsti varētu veikt savu pacientu vakcinēšanu pret Covid-19.

Abas amatpersonas pārrunāja arī situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Prezidents norādīja, ka Latvijas robeža tiek un tiks aizsargāta un šādu pozīciju arī atbalsta Eiropas Savienība (ES).

Viņš pauda, ka Latvijas pozīcija tiek koordinēta ar Lietuvu un Poliju, kam ir tāda pati pozīcija – aizsargāt robežu un neielaist nelegālos robežpārkāpējus.

Vienlaikus neesot skaidrs, cik tālu ES būtu ar mieru finansiāli piedalīties robežas izbūvē ar Baltkrieviju – patlaban notiek valstu sarunas. Prezidents norādīja, ka Baltkrievijas migrantu skartajām valstīm ir daudz atbalstītāju no citām ES valstīm un jautājums tiek risināts, jo ES ārējās robežas sargāšana nav tikai Latvijas, Polijas vai Lietuvas problēma – tā ir visas ES problēma.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības spēki strādā diennakts režīmā un augstā profesionālā līmenī. Ja gadījumā ārējā ES robeža netiek pasargāta, tad brīvā kustība ES ietvaros jeb Šengenas zona var tikt zaudēta, norādīja Kariņš.

"Mums kā demokrātijām ir jāspēj pasargāt sevi no šādiem uzbrukumiem," uzsvēra premjers.

Kariņš atgādināja, ka nākamnedēļ Latvijā nebūs spēkā mājsēde, jo tās laikā ir izdevies salauzt vīrusa transmisijas ķēdi un samazināt saslimstību, kā arī arvien vairāk cilvēku izvēlas vakcinēties.

"Izejot no mājsēdes, aicinu ikkatru pārdomāt savu rīcību – mājsdēs beigas nenozīmē, ka bīstamības nav. Vīrusa paveids ir ļoti lipīgs, var aplipināt pilnībā vakcinētus cilvēkus," pauda premjers.

Viņš norādīja, ka pēc mājsēdes publiskajās telpās būs jālieto sejas maskas un aicināja visus pēc iespējas turpināt strādāt attālināti.

Līdz ar SAB direktora Jāņa Maizīša aiziešanu mūžībā, Levitam Nacionālās drošības padomei (NDP) jāiesaka pēctecis. Prezidents apliecināja, ka process ir iesācies un viņš runās ar iespējamiem kandidātiem, kuru loks esot šaurs, un pēc tam tie tiks apspriesti NDP.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz 15. novembrim ir izsludināta mājsēde, taču Ministru kabinets otrdien vienojās par kārtību, kāda būs spēkā no pirmdienas, 15. novembra.

Tāpat pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja Jāņa Maizīša pāragrās nāves Levitam jāiesniedz priekšlikumi Nacionālajai drošības padomei (NDP), iesakot pēcteci.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!