Foto: DELFI

Visvairāk saruna iestrēgst pie jautājuma par veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) atbildību. Apvienības “Attīstībai/Par” (A/P) Saeimas frakcijas vadītāju Juri Pūci ir mazliet jāpatirpina, līdz viņš atzīst, ka pandēmijas laika atslēgas ministra darbības lauciņā kādas nepilnības patiesi ir saskatījis, bet atbildību par tām galvenokārt tomēr neattiecina uz pašu Pavļutu.

Apvienības partijas jau ir vienojušās kopā startēt arī nākamajās vēlēšanās, taču līdz tām tai vēl jāatrisina īpaši izaicinājumi, jo A/P valdībā atbild ne tikai par veselības nozares kūrēšanu, bet pēc kādreizējo “KPV LV” ministru amatu pārdales tika pie Iekšlietu ministrijas vadības. Tur izaicinājumi ar joni pieauga pēc migrantu krīzes pie Baltkrievijas robežas. Īsts džekpots? “Vai tas ir džekpots, ir visai viltīgs jautājums. Jūnijā, tajā brīdī, kad mums “krita” Iekšlietu ministrija, situācija bija drusku cita,” atturīgi pasmaidot, saka Pūce.

Lai gan liela daļa sarunas aizrit pandēmijas diktētās tematikas zīmē, atgriežamies arī pie jautājuma, kas Pūcem lika atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata. Vai pēc nākamajām vēlēšanām varētu iestāties viņa politiskās atbildības noilgums un kādas sekas varētu būt pieķeršanai melos, kas Pūci no amata “izšūpoja”? Pūces izteikumi intervijā arīdzan dod ieskatu, kādas ir pašreizējās attiecības koalīcijā, īpaši vienā no šī stāsta sižetiem – uzmanīgajā un jūtīgajā sadarbībā starp A/P un “Jauno vienotību”.

Šī ir otrā saruna “Delfi” uzsāktajā rakstu sērijā “Politiskā temperatūra”, kurā nepilnu gadu pirms nākamajām vēlēšanām tiks intervēti Saeimā ievēlēto politisko spēku līderi.

Sāksim ar aktualitāti. Pakāpeniski skandāla mērogu ieņem [Covid-19] paštestu iepirkums, kur jūsu apvienības pārstāvju vadītās ministrijas ir iesaistītas. Vai šis būs “suņi rej, karavāna iet tālāk” gadījums, vai arī ir iespēja, ka šis process kaut kā tiks apstādināts?

Konkrētajā paštestu iepirkumā koncentrēšanās ir bijusi uz vienu no uzvarētājiem, kas ir objektīvi, protams. Neskaidrības par konkrētā pretendenta pieredzi un spēju to realizēt, manuprāt, ir pamatotas. Jāsaprot arī, ka iepirkuma procedūra, kas ir izvēlēta, ir vispārīgā vienošanās, kas nozīmē, ka faktiski tas ir tāds mini konkurss katru reizi, kad valsts pasūta, un tiek vērtēta arī tā prakse, vai viņi to piegādi nodrošina. Šobrīd ir pirmās partijas pasūtījums, un “de facto” mēs varēsim pārliecināties, vai šis visvairāk apšaubītais pieteicējs, kuram ir bijusi viszemākā cena, vai viņš spēs šo preci piegādāt. Mēs tūlīt redzēsim – nākamnedēļ jābūt piegādei. Ja piegādes nebūs vai arī tā nebūs pienācīgā kvalitātē, tad arī uzņēmums būs diskvalificēts un vairs nevarēs piedalīties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!