Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu pamatlikumam ir atzinusi ierobežojumus amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt piemaksas par darbu svētku dienās, informēja tiesā.
Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās tiesvedībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi pieteikuma par nesaņemtu piemaksu par darbu svētku dienās 100% apmērā.
Administratīvā rajona tiesa lūdza ST pārbaudīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Satversmes 91. un 107.pantam.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa nosaka, ka amatpersonas, izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100% apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā.
Satversmes 91. pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, bet 107. pants nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
No pieteikuma izriet, ka apstrīdētā norma ir piemērojama tiesas procesā un tā ierobežo amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesības uz šādu atlīdzību par darbu svētku dienās.
ST norādīja, ka Satversmes 107. pants paredz divas būtiskas darbinieka tiesības - gan tiesības saņemt samaksu par darbu, gan tiesības uz atpūtu. Satversmes 107. pantā minētās pamattiesības ir attiecināmas uz ikvienu nodarbināto. Savukārt Satversmes 107. pantā ietvertais darba samaksas jēdziens arī attiecībā uz dienesta amatpersonām ir saprotams plaši - kā samaksa par paveiktu darbu, un šo samaksu var veidot dažādi elementi.
Vienlaikus, konkretizējot Satversmes 107. pantā iekļautās pamattiesības attiecībā uz personām, kuras pilda valsts dienestu, ir jāņem vērā likumdevēja rīcības brīvība amatpersonu darba organizācijas noteikšanā.
ST atgādināja valsts svētku dienas kā nozīmīgu sabiedrības dzīves elementu, kas sargā to vienojošās vērtības. Valsts svētku dienām ir būtiska nozīme Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts stiprināšanā. Tieši valsts svētku dienas ir tās, kas uzsver svarīgākos valsti veidojošos notikumus, tādējādi uzturot un spēcinot Latvijas iedzīvotāju kopīgo vēsturisko atmiņu un valstisko apziņu. Valsts svētku dienas izceļ vērtības, kas kopīgas visai sabiedrībai. To godāšana un svētku tradīciju nodošana no paaudzes paaudzē stiprina nacionālo identitāti.
No Satversmes 107. panta kopsakarā ar Latvijas starptautiskajām saistībām izriet, ka valsts svētku dienām pamatā ir jābūt brīvdienām, kas attiecīgi dod iespēju sasniegt valsts svētku dienu mērķi. Turklāt valsts svētku dienām ir jābūt apmaksātām brīvdienām. Darbs valsts svētku dienās ir pieļaujams vien īpašos gadījumos.
ST secināja, ka darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar godāt valsts svētkus un atpūsties. Tālab arī dienesta amatpersonām samaksa par valsts svētku dienās veiktu darbu nevar būt tāda pati, kāda tā noteikta par darbu citās darba dienās. Līdz ar to darbs valsts svētku dienās ir papildus jākompensē. Satversmes 107. pantā ietverts likumdevēja pienākums izveidot dienesta amatpersonai tādu darba samaksas sistēmu, kas paredz atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās. Atbilstošai samaksai par darbu valsts svētku dienās ir jāpilda ne vien paveikto darbu atlīdzinoša funkcija, bet arī kompensējoša funkcija.
ST vērtēja, vai likumdevējs ir izpildījis Satversmes 107. pantā ietverto pozitīvo pienākumu izveidot dienesta amatpersonām tādu darba samaksas sistēmu, kas paredz atbilstošu samaksu par valsts svētku dienās veiktu darbu.
Tiesa atzina, ka likumdevējs ir veicis pasākumus un izveidojis tādu darba samaksas sistēmu, kas paredz dienesta amatpersonām samaksu par darbu valsts svētku dienās.
Tomēr ST secināja, ka minētā samaksa nav atbilstoša, proti, tā nepilda kompensējošu funkciju saistībā ar darbu tieši valsts svētku dienās. ST konstatēja, ka apstrīdētajā normā ietvertais tiesiskais regulējums pastāv jau ilgstoši. Vienlaikus vairākas lietā pieaicinātās personas norādīja uz to, ka, lai arī apstrīdētā norma patiešām neparedz dienesta amatpersonām kompensējošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, ir jāvērtē visa dienesta amatpersonu atlīdzinājuma sistēma kopumā. Vērtējot šo argumentu, ST secināja, ka citas dienesta amatpersonām noteiktās sociālās garantijas, piemaksas vai citi labumi nav saistāmi ar Satversmes 107. pantā paredzēto samaksu tieši par darbu valsts svētku dienās.
ST norādīja, ka dienesta amatpersonu darba pienākumu veikšana valsts svētku dienās citstarp ļauj citiem nodarbinātajiem baudīt apmaksātu atpūtu. Tas, ka dienesta amatpersonām netiek kompensēts darbs valsts svētku dienās, nekādi nevar veicināt valsts drošību vai sabiedrības labklājību vai arī veicināt nepārtrauktu dienesta pienākumu pildīšanu. Pats par sevi tas apstāklis, ka dienesta amatpersonas nodrošina būtisko valsts funkciju nepārtrauktību, ir saistīts vienīgi ar darba organizāciju un Satversmes 101. pantā ietverto likumdevēja rīcības brīvību noteikt priekšnoteikumus dienesta amatpersonu nodarbināšanai valsts svētku dienās, bet ne ar darba samaksas jautājumiem.
Līdz ar to apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz dienesta amatpersonai tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam.
Ievērojot, ka apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 107. pantam, ST nevērtēja tās atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Attiecībā uz personām, kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību, ST atzina apstrīdēto normu, ciktāl tā neparedz dienesta amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Savukārt attiecībā uz citām personām apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz dienesta amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu samaksu par darbu valsts svētku dienās, zaudē spēku no 2023.gada 1.janvāra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
