Eskalējoties situācijai pie Ukrainas robežas, Eiropas Savienībai (ES) ir jāgatavo pret Krieviju vērsti ierobežojumi, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka trešdien, 8. decembrī, Levits Budapeštā tikās ar Ungārijas prezidentu Jānošu Āderu, uzsverot Latvijas un Ungārijas diplomātisko attiecību simtgadi.
Runājot par ārpolitikas un drošības politikas aktualitātēm pie ES robežas, Valsts prezidents uzsvēra, ka Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīma veiktajiem hibrīduzbrukumiem uz Baltkrievijas un ES robežas arī turpmāk ir jāsaskaras ar stingru rīcību no ES puses, īstenojot attiecīgas sankcijas.
Tāpat, Levita ieskatā, nepieciešams pārskatīt novecojušo ES migrācijas regulējuma ietvaru, paredzot vērsties pret migrāciju kā ieroci kādas valsts hibrīduzbrukumā pret citām valstīm.
Valsts prezidents arī izteica bažas par Krievijas militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, uzsverot nepieciešamību ES būt gatavai jauniem ierobežojumiem attiecībā pret Krieviju, ja situācija tiktu eskalēta.
Runājot par Latvijas un Ungārijas sadarbību NATO ietvaros, Levits novērtēja Ungārijas iesaisti Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā, tostarp to turpinot 2022. gadā un 2025. gadā. Tāpat atzinīgi tika novērtēts Ungārijas atbalsts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbā, aicinot Ungāriju kļūt par pilntiesīgu centra dalībvalsti.
Jau vēstīts, ka Krievijai tiks noteiktas jaunas un bargākas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, ja tā militāri apdraudēs Ukrainu, otrdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs piektdien paziņoja, atsaucoties uz izlūkinformāciju, ka Krievija Ukrainas robežas tuvumā izvietojusi vairāk nekā 94 000 karavīru un var iebrukt Ukrainā janvāra beigās.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
