Foto: DELFI

Neviena valsts vairs nespēj ar testēšanu tikt līdzi Covid-19 omikrona paveida izplatības tempiem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" atzinis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Viņš norāda, ka dažādu valstu atšķirīgie saslimstības skaitļi lielā mērā atspoguļo PCR testēšanas kapacitāti.

"Tāpēc noder arī antigēnu paštesti, kaut arī tie ir mazāk jutīgi un var būt viltus negatīvi," secina Dumpis.

Kā ziņots, Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins iepriekš atzina, ka Covid-19 omikrona variantam ir paaugstināta varbūtība uzrādīt viltus negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Ņikišins pastāstīja, ka pētījumos ar dzīvniekiem varēja redzēt, ka omikrons izrāda vieglāku vīrusa slodzi, turklāt būtiski ir tas, ka šī koronavīrusa mutācija vairojas vairāk kaklā, rīklē un mazāk deguna dobumā. Eksperta ieskatā šādi atklājumi palīdzēs pilnveidot testēšanas politiku un testēšanas rekomendācijas. Tas nozīmētu, ka, piemēram, vairāk testējamie paraugi jāņem no rīkles, nevis deguna. "Neviens nevarēja zināt, ka šim vīrusam labāk patīk kakls, nevis deguns, un tas arī izskaidro to, kāpēc inficētajiem retāk ir ožas traucējumi," pauda Ņikišins.

Būtisks secinājums ir saistīts arī ar to, ka omikrons var izmainīt viltus negatīvus testa rezultātus, proti, omikronam ir iespēja biežāk uzrādīt viltus negatīvu testu.

Tāpēc ieteikums būtu veikt divus testus. "Ja cilvēkam ir simptomi un pamatotas aizdomas, ir jāiet uz laboratorisko testu, kur var kārtīgi paņemt nazofaringiālo paraugu," piebilda speciālists, uzsverot, ka PĶR tests ir krietni jutīgāks, uzrādot pozitīvu rezultātu krietni ātrāk nekā antigēnu tests.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš akcentēja, ka antigēnu testi ir būtiska testēšanas politikas sastāvdaļa, jo tie nav balstīti uz laboratoriju ierobežotiem resursiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!