Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka saskaņā ar 2021. gadā pavasarī apstiprināto konceptuālo ziņojumu Latvijā uzsākta naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas modeļa maiņa, nosakot, ka drošības rezervju apjoms, kas jāuzglabā Latvijas teritorijā pakāpeniski tiek palielināts triju gadu periodā. Noteikts, ka 2023. gadā vismaz 75% jāglabā Latvijā, 2024. gadā vismaz 85% jāglabā Latvijā, bet 2025. gadā 100% jāglabā Latvijā.
"Palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājas Latvijas teritorijā, enerģētiskās krīzes situācijā rezerves ir iespējams iegūt operatīvi un tas ir drošāks risinājums, jo nav jāpaļaujas uz iespējām naftu atvest no ārzemēm, kas krīzes situācijā var nebūt iespējams vai arī būtu pārāk lēni un sarežģīti," atzina EM.
Jaunā kārtība pirmo reizi tiks piemērota attiecībā uz naftas drošības rezervju iepirkumu 2023. gadam, ko Būvniecības valsts kontroles birojs rīkos 2022. gadā. Grozījumi noteikumos neietekmēs tos komersantus, ar kuriem jau ir noslēgtas vienošanās par naftas rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2022.gadā.
Ministrijā atzina, ka šogad jau 81% no drošības rezervēm glabājas Latvijas teritorijā, tādējādi jau šogad ir sasniegts 2023. gada mērķis. Tomēr drošības rezervju apjoms, kas tiks uzglabāts Latvijas teritorijā 2023. gadā ir pilnībā atkarīgs no komersantiem, kas pieteiksies dalībai iepirkumā, kas tiks uzsākts šī gada vidū.
Vienlaikus, grozījumi paredz, ka, ja iepirkumā par naftas rezervju glabāšanu nepiesakās pietiekami daudz komersanti, kas uzglabā naftu Latvijas teritorijā, tad iepirkumā drīkst tikt izvēlēti komersanti, kas glabā naftu ārvalstīs pat, ja netiek sasniegts nepieciešamais procentuālais slieksnis apjomam, kas jāglabā Latvijā.
Informējot par turpmākajiem soļiem, EM norādīja, ka saskaņā ar 2021. gada jūnijā Ministru kabineta pieņemto lēmumu, līdz 2026. gadam naftas drošības rezervju uzturēšanai tiks ieviests aģentūras modelis, kas nozīmē, ka tiks izveidota neatkarīga aģentūra bezpeļņas orientētas organizatoriskas vienības veidā, kura pārvaldīs drošības rezervju krājumus un būs šo krājumu īpašniece.
Piecu gadu laikā no institūcijas izveides brīža drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā. Šobrīd tiek veikts pētījums par to, kura institūcija (esoša vai jauna) nodrošinās aģentūras modeļa ieviešanu, cita starpā izvērtējot arī finansēšanas modeli un izstrādājot konkrētu biznesa plānu.
Paredzēts, ka līdz šā gada 31. jūlijam EM izstrādās un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par konkrētiem soļiem aģentūras izveidei, kurā tiks piedāvāti dažādi aģentūras izveides iespējamie scenāriji, degvielas aprites kārtība, komersantu un komerciālo naftas produktu iesaiste drošības rezervju veidošanā, nepieciešamais finansējums un finansēšanas avots.
EM atgādināja, ka Eiropas Savienības (ES) direktīva uzliek pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt noteiktus naftas drošības rezervju apjomus. Latvijas gadījumā naftas produktu drošības rezerves šobrīd tiek uzturētas "biļešu" veidā un valstij pašai naftas produkti nepieder. Proti, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem, valsts maksā par iespēju nopirkt krājumus gadījumā, ja tiktu izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze.
2022. gadā kopējais apjoms, par kuru ir noslēgti līgumi, ir 304 400 tonnas. No visa apjoma 81,1% tiek uzglabāti Latvijā un 19% - ārzemēs. Līgumi tika noslēgti ar visiem komersantiem, kas piedāvāja uzglabāt naftas rezerves Latvijas teritorijā.
Vienlaikus ministrijā atgādināja, ka, līdzīgi kā degvielas drošības rezerves, arī dabasgāzes drošības rezerves Latvijā tiek veidotas, lai enerģētiskās krīzes laikā traucētas dabasgāzes piegādes gadījumā nodrošināmiem lietotājiem būtu pieejama dabasgāze. Dabasgāzes rezervju nodrošināšanu un uzglabāšanu veic pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid", kas tās uzglabā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Dabasgāzes drošības rezerves tiek glabātas tādā apjomā, lai pie jebkādiem nosacījumiem nodrošināmajiem lietotājiem varētu piegādāt dabasgāzi. Rezerves tiek veidotas 14 dienu nodrošināmo lietotāju patēriņam ziemas sezonā, rēķinot pēc pēdējos 20 gados aukstākās ziemas patēriņa apjomiem.
Jautājumu par naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanu 100% apmērā Latvijā 2020. gadā aktualizēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), kurš vērsa uzmanību uz faktu, ka Būvniecības valsts kontroles birojs, noslēdzot iepirkumu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei, starp astoņiem uzņēmumiem izvēlējies arī kompāniju "Gunvor SA".
"Šo iepirkumu apšaubāmu padara fakts, ka līgums atkārtoti noslēgts arī ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņai Genādijam Timčenko ilgus gadus piederējušo Šveices kompāniju "Gunvor SA". Naftas produktiem ir būtiska nozīme ne tikai nacionālās ekonomikas funkcionēšanā, bet arī kritisko pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī valsts drošības un aizsardzības sistēmas spēju uzturēšanā. Tādēļ uzskatu, ka līgumu slēgšana ar kompānijām, kas iespējami, ir cieši saistītas ar Kremli, nav pieļaujama," uzskata Pabriks.
Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pērn atbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu valsts naftas produktu rezervju izveidei 2022. gada budžetā paredzēt papildu 2,98 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
