Kā vēsta laikraksts "Bauskas dzīve", meža dzīvnieks ar interesi uzlūkoja sievieti, kas viņu iemūžināja ar viedtālruni. Kūmiņš neesot pat kautrējies nokārtot savas dabiskās vajadzības sievietes acu priekšā, bet pēc tam lapsa devusies pilsētas stadiona virzienā. Kūmiņa gaitas tikušas iemūžinātas, kad tas nācis lejā pa kalnu no Zemgaļu ielas puses uz Mūsas krastu. Turklāt arī iepriekš pilsētas teritorijā tikusi novērota lapsa.
Līgatnes dabas taku vadītāja, zooloģe Inta Lange portālam "Delfi" norāda, ka, spriežot no video, lapsa, lai gan nebēg, tomēr no cilvēka turas pa gabalu un par viņu neinteresējas. Acīmredzami tā dodas savā maršrutā. "Tas, ka lapsas maršruts var šķērsot cilvēku apdzīvotu teritoriju, ir normāli," saka Lange. Viņai zināmi gadījumi, ka lapsas vijušas ģimenes ligzdu arī Rīgas, Mālpils un Aizkraukles pilsētu teritorijā. Turklāt Latvijas gadījums ne ar ko neatšķiras no citu valstu piemēriem. Lapsas ir ierasta daļa no ainavas Parīzes un Londonas centrālajos parkos.
"Lapsas ir ekoloģiski plastiski dzīvnieki. Sugas, kas labi pielāgojas dzīvot jebkur, lai tikai ir ērti un nekas netraucē," kūmiņu raksturo Lange. Pilsēta šai ziņā ir ļoti piemērota vieta. Lapsas var justies droši, jo tās nemedī, pie tam cilvēka tuvumā atrodams daudz barības – mazie grauzēji. "Cilvēki ikdienā lapsas varbūt arī neredz, jo tās biežāk pārvietojas krēslā un var tikt sajauktas ar vidēja izmēra suni," teic speciāliste. Piemēram, Rīgā novērots, ka rudastes vakaros kopā ar ielas kaķiem ietur pagalmos atstātās vakariņas – kaķu sauso pārtiku.
Speciāliste akcentē, ka no kūmiņa nav jābaidās. Dzīvnieks cilvēkam neuzbrūk, nekož, netuvojas. Arī bērnam tas pāri nedara. Pēdējais trakumsērgas gadījums lapsām konstatēts pirms vairāk nekā 10 gadiem. Citas cilvēkiem bīstamas slimības dzīvnieks nepārnēsā. "Mēs no lapsām nevaram izvairīties. Cilvēkiem Latvijā kaut kur kādā smadzeņu krokā saglabājies priekšstats, ka tad, ja dzīvnieks nāk tik tuvu, tad ir slims. Tomēr tā nav. Vienīgais noteikums, kas saskarsmē ar lapsām cilvēkam ir jāievēro – nedrīkst barot," akcentē zooloģe.
Zooloģe teic, ka, apzinoties lapsas klātbūtni pilsētā, cilvēkam jāiemācās uzvedības kodekss. Tas ļaus pasargāt kā dzīvnieku, tā arī pašam sevi. Galvenais uzvedības kodeksa noteikums ir nepiebarot. Kolīdz savvaļas dzīvnieks saprot, ka cilvēks ir pārtika, tas kļūst arvien uzmācīgāks un tas var beigties traģiski, gluži kā tas noticis ar Gulbenes lāci. "Cilvēki, kuru tuvumā dzīvo lapsas, nedrīkst vienuviet koncentrēt barību un tā ir cilvēka atbildība," skaidro Lange, papildinot, ka kūmiņš ir visēdājs. Garšo ne tikai gaļa, bet arī dārzeņi un augļi. Kompostu prātīgāk būtu mest bioloģisko atkritumu konteinerā vai arī kā citādi norobežot. Ielas kaķus vēlams barot speciāli izveidotā vietā, kur lapsa nevar iekļūt, vai arī kontrolēt, lai nenāk baroties. Dzīt prom.
Vaicāta par Līgatnes dabas taku lapsu, par kuru portāls "Delfi" vēstīja 2019. gada rudenī, Lange atklāj, ka dzīvnieks tomēr pameta parka teritoriju. Portāls "Delfi" ziņoja, ka Līgatnes dabas takās cilvēkiem prasīt pārtiku regulāri nāca jauna, draudzīga lapsa. Dzīvnieks kļuva tik uzmācīgs, ka bija pat "ielauzies" kādas mājas virtuvē. Lange teic, ka, noslēdzoties tūrisma sezonai un apsīkstot cilvēku nodrošinātajai regulārajai pārtikai, lapsa tomēr devusies atpakaļ savvaļā. Kopš 2020. gada ziemas tā parkā vairs nav manīta.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
