Ukrainas bēgļu skaits tiks sadalīts pašvaldībās proporcionāli tajās deklarēto iedzīvotāju skaitam, paredz otrdien, 12. aprīlī, Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu.
Iekšlietu ministrija (IeM) informēja, ka Krievijas karaspēks jau vairāk nekā mēnesi turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas teritoriju no kara sākuma jau ir atstājuši vairāk kā četri miljoni Ukrainas civiliedzīvotāju, līdz ar to pieaug arī Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri ierodas Latvijā.
Kopumā Ukrainas civiliedzīvotājiem jau ir izsniegtas 10 641 ilgtermiņa vīzas un 2279 uzturēšanās atļaujas, līdz ar to jau gandrīz 13 000 Ukrainas civiliedzīvotāji ir deklarējuši savu vēlmi ilgāku laika periodu uzturēties Latvijā. Vienlaikus jau 8722 personām ir bijusi nepieciešamība sniegt atbalstu izmitināšanas nodrošināšanā.
Vienlaikus IeM atzina, ka Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma ir neprognozējama, tomēr maksimāli ir jārada apstākļi, lai mazinātu šo cilvēku ciešanas, kā arī nodrošinātu primāro atbalstu – izmitināšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uztur informāciju par konkrētajā pašvaldībā saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēto procedūru izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu. Minēto informāciju VUGD aktualizē vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai.
IeM norādīja, ka patlaban ne visas pašvaldības ir solidāri iesaistījušās Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā, līdz ar to saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu tiek noteikts katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, ievērojot iespējamo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu, kas ieradīsies Latvijā, un katrā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.
Valdībā pieņemtie noteikumi nosaka, ka pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam. Sadalījuma pamatā ir Latvijā deklarēto iedzīvotāju skaits pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem uz šā gada 1. martu.
Konkrētajā pašvaldībā izmitināmo civiliedzīvotāju proporcionālais sadalījums ir balstīts uz vispārīgu pieņēmumu, ka kopumā pakāpeniski jāizmitina līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Šā gadījumā no valstpilsētu pašvaldībām visvairāk bēgļu – 13 000 – būtu jāuzņem Rīgai, ap 1700 – Daugavpilij, ap 1500 – Liepājai, ap 1200 – Jelgavai un Jūrmalai, bet Rēzeknei un Ventspilij ap 700.
Ogres un Valmieras novadiem katram būtu jāuzņem nedaudz virs 1000 bēgļu, bet pārējiem Latvijas novadiem no aptuveni 200 līdz 900 bēgļiem.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neatbalsta noteikumus un norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju izvietošana nav atkarīga no "mehāniskas pārdales proporcionāli iedzīvotāju skaita, bet gan no infrastruktūras, izmitināšanas vietām, spējai ukraiņu civiliedzīvotāju bērnus nodrošināt ar izglītību vai pirmsskolas mācību iestāžu pieejamība".
LPS arī norāda, ka ukraiņu bēgļi parasti ierodas no lielajām pilsētām un psiholoģiski nav gatavi dzīvot mazapdzīvotās vietās. "Izsakām neizpratni par to, ka regulējums nav saistīts ar visaptverošu analīzi par pašvaldību iespējām izmitināt bēgļus, nav izvērtēta Valsts nekustamā īpašumā aģentūras spēju piedalīties izmitināšanā," atzinumā pauž LPS.
Jau vēstīts, ka vairākas pašvaldības jau ir teju izsmēlušas savas iespējas uzņemt Ukrainas civiliedzīvotājus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
