Daži aizbrauca mājās – kā karš Ukrainā ietekmē ārzemnieku interesi par studijām Latvijā

Pēdējos gados ārvalstu studentu vēlmi mācīties Latvijā ietekmējusi Covid-19 izplatība, taču pēdējos divos mēnešos bažas izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Daži no apmaiņā jau esošajiem Latvijas Universitātes studentiem kara pirmajās dienās devās mājās, studijas Latvijā turpinot attālināti.

Taču kopumā studentu vēlme studēt Latvijā nav sarukusi, vērtē augstskolā. Iezīmējas arī jauna tendence – studenti, kuri vēlējušies nākamajā semestrī doties apmaiņas studijās uz Krieviju, nu izrāda interesi par studijām šeit.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) kara pirmajās dienās mājup devušies četri studenti – divi no Spānijas un divi no Portugāles. Portugāļi no savas augstskolas esot saņēmuši mudinājumu braukt mājās – Latvija ir pierobežas valsts un tas var nebūt droši. Savukārt aizbraukušie spāņi pēc kāda laika atbraukuši atpakaļ turpināt mācības šeit, saka RSU pārstāve Maruta Funta.

Vienlaikus arī nevar izslēgt, ka bažas ir studentu vecākiem, jo pandēmijā ārvalstu studentu interese par iespējām studēt Latvijā bija liela, taču realitātē tā samazinājusies valstu rīcības dēļ – atceļot mobilitāti, slēdzot robežas, lidsabiedrībām slēdzot reisus, pauž Funta.

Pagājušajā nedēļā saņemts arī atteikums no kādas studentes Vācijā – viņa vēlējusies Latvijā mācīties nākamajā studiju semestrī, bet nu karadarbības dēļ pārdomājusi. Pagaidām par izteiktu tendenci gan runāt nevar un Funta prognozē, ka karadarbība kaimiņvalstī būtisku ietekmi uz ārvalstnieku interesi studēt augstskolā neatstās.

Arī reģionos esošo Latvijas augstskolu pieprasījumu 2020. gadā iedragāja Covid-19 pandēmija. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) pandēmijas pirmajā gadā uzņēma par trešdaļu mazāk "Erasmus" studentu nekā tagad. Šogad augstskola gaida ap 30 studētgribētāju, pauž LLU Ārējo sakaru koordinatore Ilona Puķjāne.

Pagaidām augstskola vēl neizjūt Krievijas karadarbības Ukrainā ietekmi uz ārvalstu studentu vēlmi mācīties Latvijā. To neizjūt arī Ventspils augstskolā un arī neviens no augstskolā jau studējošajiem ārzemniekiem savas studijas tamdēļ nav pārtraucis.

Vienlaikus pagājušajos semestros bijuši gadījumi, kad students atgriežas mājās, jo nav spējis izbaudīt Latvijas studenta dzīvi un kultūru attālināto studiju dēļ, pauž VA pārstāve Inta Ozola.

Ārvalstu studentu interese par mācībām nav ne samazinājusies, ne krasi pieaugusi arī Daugavpils universitātē (DU). Kā vienīgo kara ietekmi universitāte sauc pārtraukto sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju – attiecīgi no šīm valstīm apmaiņā studējošie pieņemti netiek, pauž universitātes pārstāve Liene Leikuma-Rimicāne.

Visas aptaujātās augstskolas novērojušas, ka pieaugusi pašmāju studentu vēlme doties studēt uz ārzemēm. Galvenais iemesls tam ir sarūkošā Covid-19 izplatība.

Joprojām populārākās valstis, uz kurām studenti no Latvijas izvēlas doties, ir Itālija, Spānija, Vācija, Grieķija, Portugāle, Nīderlande, Skandināvijas valstis, kā arī Dienvidkoreja un Japāna.

Nav mainījusies arī ārvalstnieku dinamika – uz Latviju visvairāk studentu brauc no Vācijas, Itālijas, Francijas, Spānijas, citām Baltijas valstīm, Turcijas, kā arī no Japānas un Dienvidkorejas.