Siguldiešu Ingas un Toma ģimene par svētdien pazudušās Evitas atrašanu otrdien Gaujā uzzinājusi no medijiem – Valsts policija pie viņiem ieradusies labu laiku pēc tam, kad ziņa jau izskanējusi plašākā sabiedrībā, portālam "Delfi" atzīst abi vecāki. To, ka ģimenei par notikušo varētu būt pavēstīts vēlāk, portālam "Delfi" nenoliedz arī Valsts policijā, kas koordinēja meklēšanu.
Kad portāls "Delfi" trešdien tiekas ar ģimeni, meitenes mamma saka, ka par sava bērna nāvi uzzinājusi no zvana par publikāciju medijos, bet patēvs Toms skaidro – viņam kāds atsūtījis ziņu "Facebook". Policija ar sēru vēsti pie ģimenes esot ieradusies teju nepilnu stundu pēc publikācijām par to, ka Gaujā atrasta pazudusī piecgadniece.
Pēc tam, kad ziņas par meitenes atrašanu, sākotnēji neidentificējot viņas personību, izplatījušās dažādos medijos, māte vēlējusies saprast un pārliecināties par to, ka atrastā meitene patiešām ir viņas meita, tāpēc sazinājusies ar pazīstamu sievieti no Zemessardzes.
"Kad vakar to paziņoja, es joprojām neticēju. Es piezvanīju Ingai no meklēšanas grupas un prasīju, vai tā ir taisnība," stāsta bērnu māte.
Viņas uzticības persona sacīja, ka mēģinās no policijas noskaidrot, vai tā ir taisnība, pēc kā tas apstiprinājies un likumsargi ieradušies pie ģimenes to paziņot, sarunā saka Inga (portālam "Delfi" ir zināmi arī vecāku uzvārdi, taču izvēlamies tos neminēt, lai ģimeni pasargātu no naida izpausmēm – red.).
Policija pie ģimenes ieradusies jau pēc tam, kad meitenes nāve bija apstiprināta arī medijiem – policijas paziņojums tika izsūtīts otrdien pulksten 13.12. "Paskatījos, ka ziņa ielikta pirms 20 minūtēm. Policija ar mums komunicēja kādas 40 minūtes pēc tam, kad viss sarakstīts ziņās. Tā bija pirmā reize, kad viņi atnāca kaut ko pateikt. Atbrauca divi vīrieši un sieviete no policijas, pateica, ka viņa ir atrasta Gaujā", portālam "Delfi" saka Toms.
Valsts policijas (VP) pārstāve Simona Grāvīte portālam "Delfi" atzīst, ka policijai nav informācijas par precīzu laiku, kad tās pārstāvji devušies pie ģimenes. Viņa uzsver, ka pirms paziņošanas vecākiem likumsargiem bija jāpārliecinās, ka atrastā meitene tiešām ir Evita. Tāpat policijā arī neizslēdz varbūtību, ka ziņa medijos nokļuvusi ātrāk nekā likumsargi ieradušies pie Evitas vecākiem.
Uzzinot par meitas nāvi, mamma Inga gribējusi kopā ar kaimiņiem doties apskatīt Gaujā atrasto bērnu, lai pārliecinātos, ka tā tiešām ir Evita. Tomēr policija to nav ļāvusi un teikusi, ka nākamajā dienā ģimene varēs aizbraukt uz morgu Rīgā, atminas Inga.
Savukārt Grāvīte papildina, ka vecāku tiesības nekādā veidā nav tikušas pārkāptas, jo vieta, kur atrastas meitenes mirstīgās atliekas, bijusi fiziski grūti pieejama, brikšņaina. Šajā gadījumā likumsargi nolēmuši, ka vecāki varēs atpazīt meitu morgā.
Kādreizējais VP priekšnieks Juris Rekšņa portālam "Delfi" saka, ka tā nevajadzētu būt, ka preses relīze medijiem "iznāk ātrāk, nekā par to uzzina vecāki". "Kaut kas nav bijis kārtībā, bet grūti to teikt, nezinot par šo gadījumu – informācijas nav, varu tikai minēt. Ar tādām lietām parasti nekavējas – kā tiek skaidrībā kas un kā, uzreiz ziņo tuviniekiem. Parasti tas notiek pirms preses relīzes – ziņo tuviniekiem, radiniekiem un pēc tam presei," viņš uzsver.
Ņemot vērā, cik ātri šobrīd strādā sociālie mediji, droši vien tā var būt – kamēr policija aizbrauc, kamēr pārliecinās, sociālie tīkli pa to laiku jau ir pilni ar informāciju, situāciju komentē Rekšņa.
"Paši saprotiet, cik daudz meklētāji bija iesaistīti, cik cilvēku. Uzreiz, kā uzzināja, viss aizgāja – gan "sarafāna radio", gan viss pārējais. Policija parasti radiniekiem tādas lietas neziņo telefoniski – paši brauc un stāsta. Nav tā patīkama procedūra – pats jaunībā esmu braucis paziņot par tuvinieku nāvi. Saprotu, ka varbūt kāds pārmet policijai, ka tik lēni, bet saprotiet, ka pa gaisu tas lido daudz ātrāk," viņš piebilst.
Cenšoties savaldīt emocijas, Inga atzīst, ka viņiem par to, ka Evita atrasta, esot zvanījuši gan mazi bērni, gan pieaugušie, bet Toms papildina, sakot, ka viņš kopš pameitas pazušanas savā telefonā bloķējis aptuveni 20 numurus.
"Ir atnākušas pāris ziņas, ka mūs nogalinās, jo mēs esam slepkavas," viņš paskaidro. Ģimene gan arī saka, ka, piemēram, sociālajos medijos cilvēki viņiem izsaka gan līdzjūtību, gan atbalstu.
Valsts policija par to, ka mazās meitenes ģimene pēc notikušā būtu saņēmusi draudus, policijā ziņojumu līdz šim nav, portālam "Delfi" apstiprina Grāvīte. Viņa aicina ģimeni par to tomēr paziņot.
"Ja cilvēki zvana, draudot, pazemojot vecākus, no psiholoģiskā viedokļa tā ir ļoti šausminoša situācija," portālam "Delfi" saka klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa. "Daudzos cilvēkos, kas par nelaimi uzzina, tas izraisa ļoti daudz emociju, stresa reakciju, varbūt pat personīgās atmiņas paceļ augšā – tur viss kaut kas var būt," viņa papildina.
"Protams, ka daļa no reakcijas var būt arī dusmas, kas nav nekas sevišķs. Tomēr dusmām ir divi ceļi – agresīvais un civilizētais. Ja vecākiem zvana šādi agresīvi noskaņoti cilvēki, man šķiet, viņi nespēj kontrolēt savus agresīvos impulsus. Tā ir evolucionāri instinktīva darbība – man kaut kas nepatīk, es kā dzīvnieks kožu vai rūcu – nespēju kontrolēt impulsus. Tāpat cilvēki dusmojas un zvana, raksta," naidīgo īsziņu sūtīšanu komentē speciāliste. Turklāt sabiedrībā ir izplatīta tendence vainot upuri – šajā situācijā tie ir vecāki, kuru telefona numuri ir redzami, saka Ābeltiņa.
Civilizēts veids, kā tikt galā ar dusmām, prasa iedziļināšanos, empātiju un un izpratni par situācijas sarežģītību, proti, ka dažkārt ir bezspēcīgās emocijas, kur nevar nevienu vainot un nevar iet iesist, šajā gadījumā, upei. Tāpat var nākties atskārst, ka arī ar labiem cilvēkiem notiek briesmīgas, šausminošas lietas – to nereti cilvēkiem ir grūti pieņemt, jo civilizētā pieeja prasa sarežģītāku domāšanu – mēs saprotam, ka nav viss melnbalts, kur ir sliktie un labie, vainīgie un cietušie.
"Zinot, kā notiek nelaimes gadījumi, visbiežāk tā ir apstākļu sakritība, vai vienkārši dažkārt notiek nelaimes. Tas nav tāpēc, ka kādi cilvēki taisnīgi saņem pa nopelniem, vai viņi ir vainīgi. Šajā gadījumā to skaidros policija, kas un kāpēc notika," viņa papildina, sakot, ka tas "var būt absolūts nelaimes gadījums, un vecākiem šādā situācijā vajag tikai līdzjūtību, nevis agresīvas, nepārstrādātas dusmas, kuras citi viņiem vienkārši uzbāž virsū".
"Delfi" jau rakstīja, ka piecgadīgā meitene Siguldas pludmalē pazuda svētdien. Viņas meklēšanā tika iesaistīti gan brīvprātīgie, gan virkne atbildīgo dienestu un robežsardzes helikopters, kā arī meklēts kāds drona īpašnieks, kurš notikušo būtu varējis fiksēt, pārmeklēta Gauja un tuvējā apkaime. Tāpat policija bija izvirzījusi vairākas versijas par notikušo.
Traģiskais notikums pāršalca ne tikai Siguldu, bet teju visu Latviju – soctīklos tika izteikti dažādi, tostarp, ne visai glaimojoši minējumi gan par vecākiem, gan par situāciju ģimenē. Siguldas pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga portālam "Delfi" apstiprina, ka ģimene ir bijusi tās redzeslokā. Bāriņtiesas uzmanības lokā ģimene gan neesot bijusi, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) sniegtā informācija, ko portālam "Delfi" apstiprina arī bojāgājušās meitenes ģimenē.
Pēc traģiskā notikuma Siguldas pašvaldība pludmali norobežoja, taču tagad tās darbība jau esot atjaunota. Savukārt, lai novērstu šādus gadījumus, pašvaldības policija solījusi izvērtēt nepieciešamās izmaiņas peldvietas uzraudzībā, ziņoja aģentūra LETA, bet pašvaldība paziņojumā medijiem trešdien informēja, ka tā nolēmusi iegādāties koplietošanas peldēšanas vestes, kuras ikviens vecāks varēs saņemt, atpūšoties Gaujas pludmalē un rūpējoties par savu bērnu drošību.
Izvērstu sarunu ar bojāgājušās Evitas ģimeni un plašāku rakstu tuvākajās dienās būs iespējams lasīt portālā "Delfi".