Ukrainas armija šobrīd pavisam burtiski karo mūsu vietā, plucinot un iznīcinot Krievijas bruņoto spēku divīzijas, kas līdz šim atradās Latvijas robežas tuvumā un bija kā bubuļi, ar kuriem mums tika draudēts jau kopš 1990. gadiem. Tomēr, kā vērtē eksperti, šis nav brīdis bezbēdīgam priekam, bet gan mums dots handikaps, kura laikā Latvijai ir krietni jāaudzē savas aizsardzības spējas, lai varētu stāties pretī Krievijas bezgalīgajām iekarotāja ambīcijām.

2021. gada decembrī Krievijas televīzijas kanāla "Россия 1" raidījumā "60 minūtes" Rīgā dzimušais krievu žurnālists un militārais eksperts Igors Korotčenko iezīmēja teorētisku ainiņu, kā Krievija varētu okupēt Baltijas valstis. Viņaprāt, Krievija vispirms veiks masīvu radioelektronisku uzbrukumu, kas noslāpēs NATO radarus un padarīs mūsu aizsardzību "aklu". Pēc tam Gotlandē izsēdīsies krievu desants, uz salas izvietos zenītraķešu sistēmas un pretkuģu raķetes. Nākamajā solī Krievijas armijas spēki no Kaļiņingradas bloķēs Suvalku koridoru un izolēs NATO spēkus Baltijā. Visbeidzot Baltijā ieradīsies Pleskavas Gaisa desanta divīzijas karavīri, kuri ielenks un liks padoties šeit esošā NATO kontingenta vienībām un nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Baltijā nodibinās Krievijas marionešu "tautas republikas", savukārt Gotlande uz 90 gadiem nonāks Krievijas rīcībā.

Ir pagājis pusgads kopš šī sižeta laišanas ēterā, un situācija, kuru iezīmēja Korotčenko, ir krietni mainījusies. Zviedrija "pēc piecām minūtēm" ir NATO dalībvalsts, Kaļiņingradā ir palikušas tikai mazskaitlīgas Krievijas armijas vienības, savukārt Pleskavas desantnieku divīzija, ar kuru jau 30 gadus tiek biedēta Baltija, karadarbībā Ukrainā ir sakauta.

Baltijas "dīķis"


Vērtējot Krievijas militārās spējas, kas tai ir tagad, četrus mēnešus pēc iebrukuma Ukrainā, Latvijai vienai no Krievijas nav jābaidās, jo visas trīs Baltijas valstis ir viens operacionālais lauks, "Delfi TV" raidījumā "Komandcentrs" uzsvēra bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube. "Krievijas karš pret vienu Latviju nekad nebūs. Ja iebrukums notiktu, tas būtu visās Baltijas valstīs. Jāuzsver, ka Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO ir otrs nozīmīgākais brīdis mūsu valsts drošībai, kopš paši pievienojāmies aliansei. Mēs šobrīd, iespējams, vēl pat nenovērtējam, cik tas ir nozīmīgi. Krievijai tā ir jauna 1200 kilometrus gara robeža ar NATO, un viņiem būs ļoti jāpārvērtē savi aizsardzības plāni un jāpārplāno resursi. Līdz ar to samazināsies draudi Baltijai," skaidro Graube.

Pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās aliansē Baltijas jūra faktiski kļūs par "NATO dīķi" un Krievijas pieeja tai ir slēdzama pat ar īsa vai vidēja darbības rādiusa munīciju. "Krievija būs iespiesta pavisam mazā teritorijā Kaļiņingradā un šaurā pieejā Somu jūras līcim Sanktpēterburgā. NATO valstis turklāt kontrolē arī ieeju Baltijas jūrā. Šis patiešām ir stratēģisks pavērsiens mūsu drošībai. Vienlaikus mums pašiem ir jāpalielina konvencionālās aizsardzības spējas, lai mūsu iespējamam ienaidniekam neienāktu prātā pārbaudīt mūsu stiprumu un šķērsot NATO valsts robežu. Jebkurā gadījumā mums vajag pretgaisa aizsardzības sistēmas, tālās darbības raķetes, zeme-jūra raķešu sistēmas," piebilst Graube.

Sakautas, izformētas divīzijas


Kā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir mainījušies spēku samēri reģionā un kas noticis ar krievu divīzijām, kas teorētiski apdraudēja Latviju, sarunā ar portālu "Delfi" vērtē bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris un militārais eksperts Igors Rajevs ("Reģionu spēks"). "Skaitliskā ziņā Krievijas armijas draudi Latvijai, protams, ir kļuvuši mazāki. Tas ir acīmredzams. Mēs redzam, ka gandrīz visas Krievijas bruņoto spēku vienības, kas atradās tuvu mums, tagad ir Ukrainā. Protams, paliek jautājums, kuras vienības ir pārceltas uz Ukrainu un cik lielā sastāvā, jo absolūti precīzas informācijas mums nav, un es varu balstīties tikai uz publiskajiem avotiem," uzsver Rajevs.

Krievijas armijas vienību uzskaitījumu Rajevs sāk ar 2. atsevišķo speciālo uzdevumu brigādi, kas līdz šim bāzējās pie Pleskavas, bet tagad pilnā

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!