Foto: Mihails Ignats, aerolatvija.lv
Atbrīvošanās no padomju mantojuma, kas Latvijā ar jaunu sparu sākās līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, skārusi ne vien pieminekļus, bet arī ielas. Tomēr, ja pirmajā gadījumā Saeima radīja likumu, uzliekot par pienākumu pašvaldībām rīkoties, tad ielu gadījumā šāda likuma vēl nav. Līdz ar to vietvaru rīcība ir dažāda – daļai šis process sekmējas ātri, savukārt citviet, tostarp Rīgā, situācija ir sarežģītāka.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija martā paziņoja, ka šobrīd būtu atbilstošs brīdis pārskatīt ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, vai ar tiem netiek slavinātas personas, kas sadarbojušās ar padomju režīmu. Arī Valsts prezidents Egils Levits, septembrī uzrunājot Saeimu, norādīja, ka karš skaidrāk izgaismojis padomju okupācijas paliekas Latvijā. "30 gadus mēs turpinājām staigāt pa ielām, kas nosauktas okupācijas varas īstenotāju vārdos," pauda prezidents, uzsakot biedrību "Publiskās atmiņas centrs" (PAC) par šo ielu apkopošanu un norādot, ka pašvaldību uzdevums ir šo sarakstu izskatīt.

Trīs vai 19 ielas

Lai arī prezidenta runa iezīmē skaidru rīcību, galvaspilsētas domes koalīcijas politiķu vidū viedokļi dalās. Ir tādi, kuri uzskata, ka ielu pārdēvēšanas darba grupas gala konsenss varētu skart tikai kādas trīs ielas – Detlava Brantkalna, Mstislava Keldiša un Valentīna Pikuļa aleju –, kamēr pretstatā viņiem ir viedoklis, ka galvaspilsētā būtu jāpārdēvē visas PAC sarakstā minētās ielas, kopsummā 19, – Keldiša, Annas Sakses, Paula Lejiņa, Brantkalna, Jukuma Vācieša, Sudrabu Edžus, Mirdzas Ķempes, Pikuļa (aleja), Sergeja Eizenšteina, Gustava Kluča, Fridriha Candera, Staraja Rusas, Ilmeņa, Tipogrāfijas, Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Ļermontova un Maskavas. Trīs no tām – Puškina, Turgeņeva un Ļermontova – ir rusifikācijas perioda toponīmi, savukārt pārējās – ar komunistisko totalitāro režīmu saistītas ielas.

Rīgas domes neformālā koalīcijas politiķu darba grupa nu jau vairākus mēnešus lemj par to, kuras ielas būtu jāpārdēvē. Šīs darba grupas sastāvs ir proporcionāls domes koalīcijai un līdz ar to ietver tās pašas politiskās atšķirības. Tajā valdošos redzējumus var dalīt divos blokos – nacionāli konservatīvie un vairāk centriski liberālie. Darba grupas līdzpriekšsēdētājs Ivars Drulle (PP) portālam "Delfi" norāda, ka pirmie "vēlas pēc iespējas vairāk atbrīvoties no padomju mantojuma", savukārt otrie saredz, ka "kādām ielām nosaukumi būtu jāmaina, bet ar to nevajadzētu pārspīlēt".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!