Foto: LETA

Šajās Saeimas vēlēšanās Latvijā būs 949 vēlēšanu iecirkņi, savukārt ārvalstīs – 81, žurnālistiem pavēstīja Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pirmdien ir pirmā diena, kad vēlētāji var doties uz kādu no 66 vēlēšanu iecirkņiem nodot savu balsi glabāšanā. Šī iespēja paredzēta tiem, kuriem kādu būtisku iemeslu dēļ nebūs iespēja balsot vēlēšanu dienā, 1. oktobrī.

Katrā pašvaldībā ir vismaz viens šāds iecirknis. To saraksts ir pieejams CVK mājaslapā. Pirmdien šie iecirkņi strādās no pulksten 17 līdz 20, ceturtdien – no pulksten 9 līdz 12, savukārt piektdien – no pulksten 10 līdz 16.

Turpretim vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji, var pieteikties balsot savā atrašanās vietā.

14. Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 1. oktobrī. Tajās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēlē 100 parlamenta deputāti. Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārzemēs vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7 līdz 20 pēc vietējā laika. Kā līdz šim, balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Kopumā 22 ārvalstu vēlēšanu iecirkņos bija iespēja pieteikties balsot pa pastu. Šādu iespēju ārvalstīs izmantojuši ap 3000 cilvēku. Šogad vēlēšana pa pastu ārvalstīs bijusi aktuālāka nekā citus gadus – pagājušajās Saeimas vēlēšanās šādu iespēju izmantojuši ap 400 vēlētāju. Šogad visvairāk balsošanai pa pastu pieteikušies bija Lielbritānijā – 609. Tikmēr ASV šādu iespēju izmantojuši 609 cilvēki, bet Vācijā – 463.

Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Balsošanas dokuments ir derīga Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība (eID karte), tajā skaitā kam derīguma termiņš beidzies kopš 2020. gada 1. marta. 14. Saeimas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs, līdz ar to spiedogs pasē vai vēlētāja apliecībā vairs netiks likts.

Balsošanas dokumenti vēlēšanu iecirkņos netiek fotografēti un tajās esošie personas dati netiek saglabāti, norādīja CVK priekšsēdētāja. Viņa arī aicināja pārliecināties, ka uz vēlēšanu aploksnes ir iecirkņa zīmogs.

Vēlēšanās ir iespējams nobalsot, iesniedzot tukšu aploksni. Tādējādi tiek palielināts slieksnis, kas sarakstiem jāiegūst, lai saņemtu mandātus Saeimā. Savukārt balsojot par konkrētu sarakstu, izsvītrot vai atzīmēt ar plusu konkrētus kandidātus. Šādā gadījumā svītrojumam būtu jāskar vismaz viens kandidāta vārda vai uzvārda burts.

Ņemot vērā, ka vēlēšanu mērķis ir ievēlēt leģitīmu parlamentu, tajās nav iespējams nobalsot pret kādu konkrētu sarakstu.

Vēlēšanu iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks tiešsaistes reģistrā pārliecināsies par vēlētāja tiesībām balsot un atzīmēs, ka vēlētājs nobalsojis. Par vēlēšanu materiālu saņemšanu būs jāparakstās papīra balsotāju sarakstā. Gadījumā, ja kādā vēlēšanu iecirknī tiešsaistes reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nedarbosies, vēlētāji varēs nobalsot, izmantojot reģistrācijas aploksnes.

Provizoriskie rezultāti Latvijas vēlēšanu iecirkņos gaidāmi naktī no 1. uz 2. oktobri, ārvalstu iecirkņiem – 2. oktobra rītā, kamēr pasta balsošanas rezultātus varētu gaidīt 2. oktobra vakarā. Gala rezultāti tiks apkopoti divu līdz trīs nedēļu laikā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja Karīna Poļanska atklāja, ka šobrīd KNAB ir 60 aktīvās pārbaudes saistībā ar iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem. To vidū ir manāma tendence, ka par pārkāpumiem ziņo tieši konkurenti, taču tie noteikti nav vairums KNAB aktīvo pārbaužu.

Aptuveni trešdaļa šādu iespējamu pārkāpumu ir saistīta tieši ar kandidējošu amatpersonu administratīvo resursu izmantošanu. To vidū, piemēram, ir reģionālās vizītes. Tāpat esot situācijas, kad ir aizdomas par slēptu aģitāciju.

Kopumā KNAB saņēmis vairāk nekā 300 iesniegumus no iedzīvotājiem. Birojs arī noslēdzis 63 pārbaudes, un līdz šim sākti astoņi administratīvā pārkāpuma procesi.

Piektdien un sestdien ir noteikti papildu aģitācijas ierobežojumi. Šajās dienās nedrīkst izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Tas attiecas arī uz auto transporta un to piekabēm. Arī preses izdevumos piektdien un sestdien nedrīkst būt politiskā reklāma, turklāt aģitācija aizliegta arī televīzijā un radio.

Aģitēt var vienīgi sociālajos tīklos, taču arī tur nedrīkst izvietot apmaksātu saturu vai popularizēt to par maksu.

KNAB aicina iedzīvotājus ziņot par pārkāpumiem. To iespējams izdarīt, izmantojot KNAB mobilo aplikāciju, kā arī zvanot uz uzticības tālruni 8000 20 70 vai rakstot uz e-pastu "knab@knab.gov.lv".

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina informēja, ka vēlēšanu kontekstā izveidota visaptveroša drošības darba grupa, kuras sastāvā bija arī "Cert.lv".

Šī brīža apstākļos iespējamo apdraudējumu spektrs ir tikai paplašinājies, turklāt pastāv ne tikai kiberdrošības riski, bet arī informācijas sagrozīšanas un provokāciju. Taču par tiem ir pievērsta nopietna uzmanība un par to novēršanu ir domāts, apliecināja "Cert.lv" vadītāja.

Sagatavošanās darbu kontekstā tika testētas sistēmas, kas tiks izmantotas. Tika veikti arī ielaušanās testi. Paralēli "Cert.lv" sekos līdzi notikumiem kibertelpā un sadarbībā ar sistēmu uzturētājiem uzraudzīs, vai nav mēģinājumi ielauzties.

Kā ziņots, tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Valsts drošības dienests (VDD) veic pasākumus, lai laikus identificētu un novērstu centienus nelikumīgi ietekmēt vēlēšanu norisi vai rezultātus. Līdz šim dienests nav identificējis draudus vēlēšanu norisei, portāls "Delfi" uzzināja VDD.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!