Foto: Shutterstock

No ekonomikas skatupunkta, pārejai uz un no vasaras laika nav jēgas, portālam "Delfi" atzīst "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Šā gada 30. oktobrī pulksten 4 notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.

2018. gadā Eiropā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, tāpēc joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

2019. gadā EM secināja, ka kopumā pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ nerada būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, bet, ņemot vērā ES iekšējā tirgus darbības principus, ir būtiski nodrošināt, lai visas ES dalībvalstis rīkotos vienādi attiecībā uz pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ.

"Enerģētikas un transporta nozarē, pēc nozares speciālistu sniegtajām ziņām, ietekme pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir nebūtiska. Turpretim tūrisma nozarē pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir vērojama pozitīva ietekme, jo tas rada papildu pieprasījumu pēc dažādiem tūrisma pakalpojumiem gan aktīvai atpūtai, gan izklaides iespējām," iepriekš skaidroja ministrijā.

Vērtējot laika maiņu no ekonomikas viedokļa, Strautiņš atzina, ka savulaik iemesli "pulksteņu grozīšanai" tiešām galvenokārt bija ekonomiski, tomēr tagad laika maiņa notiek "turpinās inerces dēļ".

"Par "normālo" pulksteņa stāvokli uzskatāms ziemas laiks, tad dienas vidus pēc saules laika Latvijā ir apmēram 12.30. Kad marta beigās notiek pāreja uz vasaras laiku, tad dienas gaisma turpinās stundu ilgāk. No rīta savukārt gaišs kļūst stundu vēlāk, taču lielākā daļa cilvēku vienalga guļ pietiekami ilgi, lai to nepamanītu. Tādējādi tiek panākts, ka lielāka daļa no cilvēku nomoda ir diennakts gaišajā daļā," stāstīja ekonomists.

Vai tam mūsdienās ir liela jēga no ekonomiskā viedokļa? Strautiņš uzskata, ka nē. "LED spuldžu laikmetā enerģijas patēriņš vienāda gaismas daudzuma iegūšanai ir samazinājies apmēram septiņkārtīgi salīdzinājumā ar kvēlspuldžu laikmetu. Savukārt cita veida enerģijas patēriņu pulksteņa grozīšana, manuprāt, neietekmē. Tātad kaut kāds ieguvums varbūt ir, bet niecīgs. Arī tas gan ir diskutabli, jo, iespējams, nepieciešamība pielāgoties laika maiņai samazina darba ražīgumu," sacīja "Luminor" ekonomists.

Viņš pievienojās EM paustajam, ka atteikšanās no pulksteņa grozīšanas nav lēmums, kuru Latvija var pieņemt viena pati, tam ir jānotiek vismaz ES mērogā.

"Kad Latvija atguva neatkarību un prieks par spēju visu darīt pēc sava prāta sasniedza augstāko punktu, tad vienā gadā pāreja uz vasaras laiku nenotika, laikam tāpēc, ka to uztvēra kā kaut ko savulaik padomju varas uzspiestu. Tas radīja vismaz mērenu sarukumu dzelzceļa un autobusu satiksmē ar pārējām Baltijas valstīm," atminas Strautiņš.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Kopš 1997. gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

2019. gada februārī Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, valsts gatava pāriet uz vasaras laiku un tajā arī palikt pastāvīgi.

Patlaban lēmums par atteikšanos no sezonālās laika maiņas Eiropas Savienībā ir "iesaldēts".

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!