Pulkstenis 'apstājies' – kāpēc netikšķ jautājums par atteikšanos no laika maiņas
Foto: morgueFile

Iesaldēts – tādā stadijā šobrīd ir jautājums par atteikšanos no laika maiņas. Eiropas Savienības (ES) pilsoņi sabiedriskajā apspriešanā par laika maiņu 2018. gadā izrādīja visu laiku lielāko līdzdalību, norādot, ka no tās jāatsakās. Pirms pāris gadiem mediji rakstīja, ka tieši 2021. gads būs pēdējais, kad laiku iesaldēs vai paātrinās. Tiesa, atteikšanās no laika maiņas šogad nenotiks, turklāt tā nenotiks arī paredzamajā nākotnē. Kāpēc, skaidro portāls "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kad sezonālo laika maiņu varētu apturēt, nav zināms. "Tas jautājums ir nevis noņemts no dienas kārtības, bet vienkārši mazliet iesaldēts," portālam "Delfi" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.

Latvija savu nostāju attiecībā uz laika maiņu pauda jau 2019. gada februārī. Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, valsts gatava pāriet uz vasaras laiku un tajā arī palikt pastāvīgi.

Jau vēstīts, ka Latvijā šonakt pulksten 3 notiks pāreja uz vasaras laiku – pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu.

Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu šī jautājuma virzības hronoloģijā.

Sabiedrības nostāja jautājumā par atteikšanos no laika maiņas ir skaidra. Apspriešanās rezultāti liecina, ka 84 % vēlas izbeigt pulksteņa rādītāju griešanu Eiropā. Tiešsaistes aptaujā tika saņemtas 4,6 miljoni atbilžu no 28 ES dalībvalstīm. Tas bija visu laiku lielākais saņemto atbilžu skaits šādā Eiropas Komisijas (EK) sabiedriskajā apspriešanās.

No Latvijas savu viedokli izteica kopā 0,39% iedzīvotāju. No šiem aptaujas dalībniekiem lielākā daļa jeb 85% pauda, ka vēlas atteikties no laika maiņas. Tāpat arī lielākā daļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem norādīja, ka viņiem bijusi ļoti negatīva vai negatīva pieredze saistībā ar laika maiņu.

Ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, priekšlikumu 2021. gadā atteikties no laika maiņas atbalstīja EP deputāti.

Kopš pērnā gada pavasara Covid-19 izraisītā pandēmija atstājusi iespaidu uz teju visām nozarēm. Vairāki jautājumi, izvērtējot darba prioritātes, palikti malā. "Skaidrs, ka bija doma, ka [laika maiņas pārtraukšanai] jābūt vienotai ES. To vienotību nevarēja panākt. Bija arī dalībvalstis, kas nepauda savu viedokli, kas pateica, ka viņiem vajag vairāk laika, lai konsultētos ar saviem iedzīvotājiem. Līdz ar to tas jautājums ir tādā strupceļā," teica EM pārstāve Urpena.

Par kopīgu vienošanos starp ES dalībvalstīm – tādas nav. Šobrīd jautājums par atteikšanos no laika maiņas "iestrēdzis" Eiropas Padomē, pie visu ES dalībvalstu ministriem, portālam "Delfi" paskaidroja Eiropas Parlamenta birojā Latvijā.

"Padome par savu pozīciju nav vienojusies, un tāpēc arī nav iespējams uzsākt sarunas ar EP par attiecīgās direktīvas galīgo tekstu," paskaidroja Eiropas Parlamenta Latvijas biroja pārstāvis Jānis Krastiņš. Viņš arī norādīja, ka līdz gala lēmumam par to, kad un kā var atteikties no laika maiņas varēs vien tad, kad gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Padome vienosies katra par savu nostāju. Kad tas būs izdarīt, abām institūcijām būs jāatrod kopsaucējs, ko oficiāli vajadzēs apstirpināt.

"Garāka" nakts

Publiskajā telpā sarunās par laika maiņu reizēm varēja dzirdēt atsevišķus nostāstus par to, ka brīdī, kad notiek laika maiņa, sevišķi apgrūtināts ir darbs IT nozarē strādājošajiem, jo tehniskā sistēma, piemēram, "nesaprot", kur "pazudusi" vesela stunda. Tiesa, portāls "Delfi" apzināja vairākus lielos Latvijas uzņēmumus, un atklājās, ka būtiska problēma laika maiņa nav. Piemēram, tehnoloģiju bloga "Kursors.lv" galvenais redaktors Kristaps Skutelis norādīja, ka sarežģījumi IT sistēmās laika maiņas dēļ nav aktuāli.

Arī "Latvenergo" koncernā laika maiņa divas reizes gadā neizraisa nekādus traucējumus vai izmaiņas sistēmu un dokumentu aprites darbā, norādīja uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere. Iemesli tam ir divi, norāda Bidere – šis jautājums ir atrisināts tehnoloģiju līmenī un "Latvenergo strādājot augstas raudzes IT profesionāļi.

"Mūsu IT nodrošinājuma kolēģi vērš uzmanību uz to, ka IT nozarē laika maiņa jau daudzus gadus ir ļoti ierasta un atstrādāta prakse un nesagādā nekādas problēmas. Sistēmās (tai skaitā operētājsistēmās) ir iebūvēti automātiski mehānismi, un to pārslēgšanās notiek automātiski," paskaidroja "Latvenergo" pārstāve. Reizēm naktīs, kad notiek laika maiņa, papildu stunda pat varot būt noderīga, vēstīja Bidere. "Tad vienreiz gadā var plānot lielākas IT izmaiņas, kurās vajag "garāku" nakti, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu sistēmu lietotājus," viņa paskaidroja.

Pareizs laika sistēmu darbā ir kritiski svarīgs. Ja laiks nebūs sinhronizēts, tas ietekmēs visu sistēmu darbību un tās kādā brīdī var tikt paralizētas. "Tādēļ nozarē izmanto specifiskus laika serverus, kas aprīkoti ar iebūvētu rubīdija atompulksteni (oscilatoru) un tiem nav iespējama laika nobīde, līdz ar to IT sistēmas, tīkls un lietotāju darbstacijas var strādāt precīzi un saskaņoti," portālam "Delfi" skaidroja "Latvenergo".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam