Foto: Shutterstock

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi spriedumu lietā pret Latviju, atzīstot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. panta, kas noteic tiesības uz dzīvību, procesuālā aspekta pārkāpums, un no Latvijas par labu sievietei, kuras jaundzimušais bērns neilgi pēc dzimšanas mira, piedzina nepilnus 20 000 eiro, portāls "Delfi" uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Pieteikuma iesniedzēja lūdza ECT piespriest viņai kaitējuma kompensāciju – 760 000 eiro, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus – 24 480 eiro. ECT šo prasību apmierināja daļēji, piešķirot iesniedzējai kaitējuma kompensāciju 10 000 eiro un kompensējot tiesāšanās izdevumus 9 200 eiro.

ECT nolēmums nav pārsūdzams.

2019. gada 22. oktobrī ECT iesniegtajā sūdzībā sieviete apgalvoja, ka nacionālā līmenī netika nodrošināta viņas jaundzimušā bērna nāves apstākļu efektīva izmeklēšana.

Pieteikuma autore uzskatīja, ka viņas tiesību pārkāpumu radīja fakts, ka nacionālā līmenī neviena persona netika saukta pie atbildības, jo kriminālprocesu izbeidza ar prokurora atteikšanos no apsūdzības, turklāt, iesniedzējas ieskatā, krimināllietu iztiesāja nesamērīgi ilgi.

Kā viss pirms 14 gadiem sākās

Strīda aizsākums meklējams 2008. gada 14. martā, kad sieviete iestājās slimnīcā uz dzemdību indukciju. 2008. gada 15. marta pulksten 15.22 piedzima viņas dēls, kurš vēlāk tika nogādāts VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca" reanimācijas nodaļā. 2008. gada 16. marta pulksten 19.37 iestājās jaundzimušā nāve.

2008. gada 18. augustā Veselības inspekcija sniedza atzinumu par sievietes un viņas jaundzimušā medicīnisko aprūpi, secinot, ka divi slimnīcas ginekologi, kuri bija atbildīgi par viņas dzemdību norisi, bija pieļāvuši medicīniskās aprūpes pārkāpumus, proti, abi ginekologi nebija pievērsuši dzemdētājai pienācīgu uzmanību, tāpēc novēloti tika konstatēta dzemdību darbības vājums un novēloti tika veikts ķeizargrieziens.

Tā paša gada 18. decembrī par Krimināllikuma 138. panta otrajā daļā ietvertā noziedzīgā nodarījuma iespējamo izdarīšanu par nolaidīgu ārstniecības personu profesionālo pienākumu pildīšanu, kas bijis par iemeslu cietušā nāvei, pret ginekologiem un neonataloģi tika uzsākts kriminālprocess.

2009. gada 21. septembrī, ekspertu komisija sniedza atzinumu, secinot, ka pieļautie medicīniskās aprūpes pārkāpumi, ko konstatēja Veselības inspekcija, varēja ietekmēt bērna veselības stāvokli pēc tā dzimšanas un varēja izraisīt viņa nāvi. 2010. gada 3.martā abi ārsti tika atzīti par aizdomās turētajiem, bet kriminālprocess pret neonatoloģi tika izbeigts. 2010. gada 7. jūnijā abi ārsti tika saukti pie kriminālatbildības.

Procesa līkloči Latvijas tiesās

2011. gada 27. jūlijā lietas izskatīšanas laikā prokurore lūdza tiesu noteikt atkārtotu ekspertīzi, jo, prokurores ieskatā, ekspertu komisijas atzinumu secinājumu daļa bija pretrunīga, un to nebija iespējams izmantot pierādīšanā, nenovēršot konstatētās kļūdas. Tiesa apmierināja prokurores lūgumu.

2011. gada 7. novembrī Tiesu medicīnas ekspertu komisija sniedza atzinumu, pēc kura saņemšanas 2012. gada 21. marta tiesas sēdē prokurore paziņoja savu lēmumu par atteikšanos no apsūdzības, norādot, ka abu ārstu darbībās nebija konstatējamas visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

2012. gada 26. martā Jūrmalas pilsētas tiesa pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu saistībā ar prokurora atteikšanos no apsūdzības.

Mirušā bērna mātes pārstāvis iesniedza sūdzību Rīgas apgabaltiesai, lūdzot atcelt prokurores lēmumu un nosūtīt krimināllietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, bet prokurore iesniedza apelācijas protestu, lūdzot atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas 2012. gada 26. marta lēmumu daļā par procesuālo izdevumu piedziņu no abiem ārstiem, ņemot vērā, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem.

Tā paša gada 7. augustā Rīgas apgabaltiesa atcēla Jūrmalas pilsētas tiesas lēmumu izbeigt kriminālprocesu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Gan Jūrmalas pilsētas tiesa savā 2015. gada 12. februāra spriedumā, gan Rīgas apgabaltiesa savā 2017. gada 27. aprīļa spriedumā atzina abus ginekologus par vainīgiem nolaidīgā ārstniecības personu profesionālo pienākumu pildīšanā, kas bija par iemeslu cietušā nāvei.

Savukārt 2018. gada 14. jūnijā Augstākā tiesa (AT) pilnībā atcēla Rīgas apgabaltiesas un Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumus un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. AT ieskatā apelācijas instances tiesa, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu un lietas nosūtīšanu atkārtotai izskatīšanai, bija pārsniegusi savas procesuālās pilnvaras.

AT secināja, ka atjaunot kriminālprocesu varēja tad, ja tiktu atklāti jauni apstākļi, tomēr šajā lietā jaunu apstākļu esamība nebija par pamatu kriminālprocesa atjaunošanai.

2018. gada 3. septembrī Rīgas apgabaltiesa atcēla lēmumu daļā par procesuālo izdevumu piedzīšanu, bet pārējā daļā atstāja lēmumu negrozītu. Nākamā gada aprīlī AT noraidīja mirušā bērna mātes kasācijas sūdzību.

Ārstu atbildībai Latvijā – noilgums

Iesākumā ECT noraidīja Latvijas valdības izvirzītos argumentus, ka pieteikuma iesniedzēja nebija izsmēlusi nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Attiecībā uz iespēju vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā pret valsti par iespējami nesamērīgi ilgu kriminālprocesu, ECT norādīja, ka šis tiesību aizsardzības līdzeklis nebija efektīvs, jo attiecās tikai uz daļu no iesniedzējas sūdzības ECT.

Savukārt attiecībā uz sievietes iespēju vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā pret ārstiem saskaņā Civillikuma 1635. pantu par kaitējuma atlīdzināšanu, ECT, atsaucoties uz citu lietu pret Latviju, norādīja, ka šis tiesību aizsardzības līdzeklis kopumā ir efektīvs, bet konkrētās iesniedzējas gadījumā pēc pēdējā nolēmuma krimināllietā šis tiesību aizsardzības līdzeklis viņai nebija pieejams, jo bija iestājies noilgums, lai sauktu ārstus pie civiltiesiskās atbildības.

Izskatot sūdzību pēc būtības, ECT norādīja, ka Latvijā bija pieejams gan civiltiesiskais, gan krimināltiesiskais tiesību aizsardzības līdzeklis, lai vērtētu iespējamu ārstu medicīnisko nolaidību. Tiesa vērtēja, vai kriminālprocess iesniedzējas gadījumā bija efektīvs, proti, vai tas bija rūpīgi un ātri veikts un vai tas tika pabeigts saprātīgā termiņā.

Tiesa norādīja, ka gan izmeklēšanas, gan lietas iztiesāšanas laikā tika veiktas vairākas ekspertīzes, lai noskaidrotu jaundzimušā nāves cēloņus, tomēr vairumā ekspertu atzinumu tika konstatēti trūkumi.

ECT arī konstatēja, ka kriminālprocesa kopējais ilgums bija vairāk nekā 10 gadi, ko nevar uzskatīt par saprātīgu termiņu. Lai gan ECT piekrita, ka lieta bija sarežģīta, tomēr uzskatīja, ka šo lietu vajadzēja skatīt prioritārā kārtībā, jo tā skāra jautājumus par iespējamu medicīnas personāla nolaidību, kā rezultātā iestājās jaundzimušā nāve.

ECT jo īpaši norādīja, ka kriminālprocesa ilgums šajā lietā liedza mirušā bērna mātei iespēju īstenot savas tiesības vērsties tiesā pret ārstniecības personālu, jo pēc pēdējā nolēmuma krimināllietā bija iestājies noilgums šādas prasības celšanai. Proti, ja lieta būtu izbeigta, kad prokurors atteicās no apsūdzības, viņai vēl būtu bijusi iespēja vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar civilprasību pret ārstiem.

Līdz ar to ECT secināja, ka konkrētajā gadījumā nacionālā tiesību sistēma nespēja sniegt savlaicīgu un atbilstošu sievietes tiesību aizsardzību.

Līdz ar to ECT konstatēja Konvencijas 2. panta procesuālā aspekta pārkāpumu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka uz tiesas sola krimināllietā iepriekš sēdās ārsti Sergejs Gamzajans un Valdis Mozgirs.

Latvijas Radio savulaik ziņoja, ka abiem sākotnēji tika piespriesta reāla brīvības atņemšana, atzīstot, ka viņu nekvalitatīvi sniegtās palīdzības dēļ pēc dzemdībām miris jaundzimušais. Radio atzīmēja, ka cietumsodu piespriešana ārstiem par nekvalitatīvu ārstēšanu ir salīdzinoši reta.

Savukārt 2017. gada jūlijā Rīgas apgabaltiesa ārstiem piesprieda 38 000 eiro naudas sodu katram. Vēlāk AT spriedumus atcēla.

LETA arhīvs liecina, ka jaunā ģimene bija izvēlējusies laist bērnu pasaulē Jūrmalas slimnīcā, un dzemdību palīdzību sniedza iepriekšminētie ārsti.

"Ilgstošā dzemdību procesā īpaši nesanāca komunikācija ar ārstniecības personām, un pēc vairāku stundu dzemdībām bērniņš piedzima īpaši smagā stāvoklī. Bija nepieciešams veikt reanimācijas pasākumus, un pēc diennakts iestājās jaundzimušā nāve," tolaik norādīja cietušo advokāts Ronalds Rožkalns.

Lietas izskatīšanas laikā tika nomainīts prokurorus un jaunais valsts apsūdzību uzturošais prokurors izlēma, ka kriminālprocess jāizbeidz. Arī tiesnese Solvita Glaudāne, kuru pēc vairākiem disciplinārpārkāpumiem atcēla no tiesneša amata, lēma par kriminālprocesa izbeigšanu, savulaik ziņoja LETA.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!