Foto: Māris Morkāns
Kamēr vieni steidz lielveikalos iepirkt svētku dāvanas, citi – ģimenes ar aprūpējamu tuvinieku – ir neziņā par to, ko sagaidīt jaunajā gadā. Pacientiem, kam nākamgad paliks 18 (vai 20) gadi, var nākties zaudēt daļu no sociālā atbalsta, kas tiem pienācās līdz šim. Tas nozīmē mazāku atbalstu un lielākus tēriņus.

Kvalitatīva sociālā politika ir mērķis, uz ko tiecas vairums demokrātisko valstu. Pārdomāta aprūpes politika var mazināt sociālo nevienlīdzību un dot iespēju cilvēkiem, kam nepieciešams atbalsts, dzīvot cieņpilni un iespēju robežās arī piepildīti. Tāpēc ir pilnīgi saprotami, ka valstis un pašvaldības veido atbalsta pasākumu kopumu, lai palīdzētu šādiem cilvēkiem, – maksā pabalstus, daļēji vai pilnībā apmaksā medikamentus, medicīnisko inventāru vai pakalpojumus.

Tomēr ir brīdis, kad šī politiskā loģika "beidzas" – gadījumos, ja neārstējami slimiem cilvēkiem daļu pabalstu "apcērp" tādēļ, ka viņi ir sasnieguši konkrētu vecuma posmu. Dažiem atbalstu "apcērp", jau sasniedzot 18 gadus, bet atsevišķās pašvaldībās vecuma slieksnis ir paaugstināts līdz 20 gadiem. Kamēr daļā ģimeņu dzimšanas diena tiek gaidīta ar patīkamu satraukumu, ģimenēs, kurās ir kāds aprūpējams tuvinieks, pilngadības sasniegšana izraisa divējādas sajūtas, jo nākotne var nest mazāku atbalstu nekā līdz šim. Uz tuvinieku pleciem paliek visas iepriekšējās ikdienas grūtības, kā arī klāt nāk jaunas – stiprajiem tuviniekiem ir jākļūst vēl stiprākiem un ievērojami jāsavelk jostas, lai varētu saglabāt tādu dzīves līmeni, kāds bija gadu iepriekš.

Mazāks atbalsts pienākas arī tad, ja pieaudzis cilvēks kļūst par aprūpējamu, piemēram, ciešot negadījumā, piedzīvojot insultu vai saskaroties ar strauju veselības pasliktināšanos citu kaišu dēļ. Tādēļ Latvijas vadošais medijs "Delfi" sadarbībā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv" atbalsta projektā "Stiprini Stipros" jau piekto gadu aicina stiprināt ģimenes, kurās ir aprūpējams tuvinieks, lai nepieciešamais atbalsts neatkarīgi no vecuma būtu pieejams. Jo mums ir svarīgi, lai stiprie neizdeg!

"Stiprajiem" jāsavelk jostas

Danielam (19) ir autiskā spektra traucējumi, nākamgad viņam nepienāksies pašvaldības finansēts auklītes pakalpojums. Puiša vienīgais uzraugs ir viņa vecmamma Regīna (72). Martas vecākiem jāparedz papildu līdzekļi meitas specializētajiem apaviem. Tāpat vairs no valsts nepienākas aktivitāšu krēsls, kas ir liels palīgs ikdienas darbos. Iļjam var nākties šķirties no savas iemīļotās auklītes Natālijas, kas ir daļa no ģimenes jau kopš 2017. gada. Šis jautājums ir aktuāls arī Matīsam un viņa mammai Maijai, kas atzīst, ka saviem spēkiem finansēt auklītes pakalpojumus nevarēs.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Egita Dorožkina skaidro, ka sociālo pakalpojumu nodrošināšana gulstas uz pašvaldības pleciem. "Ja iedzīvotājs vai tā apgādnieks nespēj samaksāt par saņemto sociālās aprūpes pakalpojumu, pašvaldībai ir jāsedz starpība no klienta un apgādnieka maksājuma daļas līdz pilnai pakalpojuma cenai," tā Dorožkina.

Eiropas Savienības Padomes Sociālās aizsardzības komitejas un Eiropas Komisijas izdotajā publikācijā "Ilgtermiņa aprūpes ziņojums 2021" lasāms, ka 2018. gadā 96% no sociālās aprūpes izdevumiem sedza pašvaldības. "Pakalpojuma saņēmēji ir ļoti atkarīgi no pašvaldību finansiālajām iespējām, kas valstī ļoti atšķiras. Maksājumi pašvaldībām ir izšķirīgi svarīgi, lai nodrošinātu aprūpes pakalpojumu pieejamību," teikts ziņojumā. Pēc Labklājības ministrijas atbildes noprotams, ka finansēšanas modelis šo gadu gaitā nav mainījies. Taču šajā laikā ir veikta administratīvi teritoriālā reforma – novadu ir mazāk, bet arī šobrīd visām vajadzībām naudas nepietiek.

Pacientam sasniedzot pilngadību (vai 20 gadu vecumu), tiek veikts ģimenes finansiālais izvērtējums, nosakot, kāds atbalsts tai pienākas. To, kādi ir ienākumu griesti, nosaka pašvaldība. Piemēram, Rīgā pilnībā apmaksāta aprūpe nepienākas, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli (tostarp aprūpējamo) pārsniedz 500 eiro. Tādā gadījumā pašvaldība aprūpi apmaksā daļēji. Ja ienākumi ir zem 500 eiro uz vienu cilvēku, aprūpi apmaksā pilnībā.

Nav svarīgi, cik tērē

"Mūsu valstī sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sistēma ir orientēta uz individuālo ienākumu un vajadzību izvērtēšanu," tā pašreizējo atbalsta mehānismu "Delfi TV" raidījumā "Šķēršļu josla" raksturo Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos. Ikviens, kam nepieciešams papildu finansiālais atbalsts, var vērsties savā pašvaldībā un lūgt individuālu atbalstu. "Nereti pašvaldībām ir atsevišķas programmas vai atsevišķi lēmumi, lai nodrošinātu atbalstu kādā īpašā situācijā," tā Ilze Rudzīte. Tomēr pašvaldību sociālie budžeti nav bezizmēra, un pavisam reāla ir situācija, ka pašvaldībai pietrūkst līdzekļu, lai atbalstītu grūtībās nonākušos. Tad atbalsta "stafeti" pārņem labdarības organizācijas.

"Tajos gadījumos, ja cilvēks ir zem vidējā ienākumu līmeņa, nodrošināt tuvinieka kopšanu mājas apstākļos finansiāli nav iespējams," skaudro realitāti raksturo "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta un papildina: "Ja ir jāiet uz darbu un jāmeklē kopējs, kam ir jāmaksā cilvēka cienīgs atalgojums, tas gandrīz nevienai ģimenei nav samērojams." Viņa uzsver, ka taisnīgi būtu izvērtēt ne tikai ģimenes ieņēmumus, bet arī obligātos izdevumus, kas katrai ģimenei ir ļoti individuāli.

Plašāks un pieejamāks atbalsts varētu palīdzēt ne tikai konkrētām ģimenēm, bet arī plašākai sabiedrībai. "Valsts interesēs ir, lai ģimene turpina funkcionēt," stāsta "Ziedot.lv" vadītāja un norāda, ka pie pašreizējās atbalsta sistēmas ir risks veidoties disfunkcionālām ģimenēm. Ja kāds no vecākiem neveic augsti kvalificētu darbu, jo ir noformēts kā aprūpētājs, tiek zaudēti nodokļi un darba pievienotā vērtība. Tāpat praksē novērojamas situācijas, kad apdalīti tiek slimnieka brāļi un māsas, kam jāatsakās, piemēram, no interešu izglītības, jo ienākumi aiziet slimajam bērnam.

Informatīvie šķēršļi

Apgrūtināta var būt ne tikai pakalpojumu saņemšana, bet arī informācijas pieejamība. Labdarības organizācija "Ziedot.lv" regulāri saskārusies ar gadījumiem, kad pacienti nezina, kāds atbalsts viņiem pienākas. "Viss ir atkarīgs no tā cilvēka, kuru izdodas sazvanīt," saka organizācijas vadītāja un norāda, ka citos gadījumos problēmas var radīt nepareizu terminu lietošana. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, ieteicams komunicēt rakstiski, nevis telefoniski, vēlams aprakstīt situāciju un vēlamo atbalstu vienkāršiem vārdiem.

Ar regulāriem zvaniem par līdzīga rakstura jautājumiem saskārušies arī sociālo pakalpojumu sniedzēji. Savukārt Margarita, kuras mamma Veronika pēc insulta nokļuva aprūpējamā statusā, izveidojusi "Facebook" lapu, lai palīdzētu cilvēkiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā. Sociālajā tīklā Margarita apraksta savu pieredzi un sniedz gan praktiskus padomus par to, kā saņemt valsts vai pašvaldības atbalstu, gan ieteikumus pacienta rehabilitācijai pēc insulta.

“Tas, ka palīdz labdarības organizācijas, ir normāli, tā ir visā pasaulē. Tas, kas mani uztrauc, – mums jāpalīdz ar pamatlietām – medicīnisko uzturu, rehabilitāciju bērniem, kas no valsts puses ir nepietiekami finansēta,” tā par aktuālo situāciju saka “Ziedot.lv” vadītāja.
Rūta Dimanta

Nav iespējams paredzēt sociālās politikas ilgtermiņa attīstību, ja valsts budžeta "caurumus" nepieciešams "lāpīt" ar labdarībā ziedotiem līdzekļiem. Vēl neskaidrāku nākotni padara fakts, ka jaunās valdības budžets tiks pieņemts nākamgad. "Stiprajām ģimenēm" gadumija būs jāsagaida piesardzīgā neziņā par to, ko nesīs jaunais gads. Portāls "Delfi" aicina ikvienu atbalstīt Latvijas stiprākās ģimenes un ziedot aprūpētāja apmaksai. Stiprini stipros!

Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!