Eiropai jāturpina nelokāmi atbalstīt Ukraina līdz uzvarai karā pret Krievijas imperiālismu, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē un Eiropadomē piektdien uzsvēris Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš uzsvēra, ka Rietumu sabiedrotie nedrīkst kavēties ar militāro atbalstu Ukrainai laikā, kad Krievija koncentrē militāro karaspēku Donbasā. Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām, līdz šim sniegtais atbalsts ir aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas tiek turpināts.
ES līderu sanāksme notika vakar un šodien Briselē, Beļģijā, un tajā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Sarunā ar Ukrainas prezidentu Zelenski Kariņš apliecinājis Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik ilgi tas būs nepieciešams.
Jautājumā par Ukrainas integrāciju ES Kariņš uzsvēra, ka Eiropai ir plašāk jāatver integrācijas durvis Ukrainai. Kariņš atzinīgi novērtēja Ukrainas līdzšinējo progresu reformu ieviešanas procesā, īpaši ņemot vērā, ka tas īstenots smagos kara apstākļos. Tas ir jāturpina, lai sarunu uzsākšana par iestāšanos ES būtu pēc iespējas ātrāk.
Ministru prezidents Eiropadomē arī pauda atbalstu priekšlikumam par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai. Latvija ir arī viena no aktīvākajām ES dalībvalstīm, kas uzstāj uz ES līmeņa tiesisku risinājumu, lai nodrošinātu Krievijas iesaldēto aktīvu novirzīšanu Ukrainas rekonstrukcijai.
ES līderi pārrunāja arī ES ekonomikas politiku, lai nodrošinātu ES labklājību un globālo konkurētspēju ilgtermiņā, ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus. Jautājumā par ES reakciju uz ASV inflācijas samazināšanas likumu Ministru prezidents norādīja, ka tai ir jābūt rūpīgi izvērtētai, izvairoties no pārsteidzīgiem soļiem. Papildus Kariņš uzsvēra, ka nepieciešams vienkāršot ES fondu ieviešanas sistēmu, lai saīsinātu laiku no lēmumu pieņemšanas līdz projektu īstenošanai.
Eiropadomē notika diskusija par kopējo ES pieeju migrācijas politikai, galveno uzmanību pievēršot ārējo robežu efektīvai kontrolei un ES sadarbībai ar trešajām valstīm. Ministru prezidents uzsvēra, ka ES ārējo robežu aizsardzība ir īpaši būtiska ES līmenī, ņemot vērā situāciju uz visas ES robežas ar Baltkrieviju un nelegālās migrantu plūsmas pieaugumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
