LU par plaģiātu atskaitījusi 44 studentus, bet vai viegli 'pieķert' profesoru?

"Tajā brīdī man nebija, kur vērsties. Bija pamats baidīties, kādu skandāls varētu atstāt ietekmi uz mani," par paša pieredzi, senākā pagātnē saskaroties ar "būtisku akadēmisko negodīgumu no pasniedzēja puses", "Delfi" neslēpj tagadējais Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis un Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis, kurš ar savām zināšanām un sniegumu šobrīd guvis atzinību un augstu novērtējumu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tikmēr pirms pāris nedēļām žurnāla "Ir" publiskotais LU profesora Māra Kļaviņa gadījums vien norāda, ka augstskolas Akadēmiskās ētikas kodeksā un noteikumos definēto principu ievērošana arī pēc nozīmīga laika sprīža augstskolas mācībspēku un zinātnieku vidū varētu būt, iespējams, nedaudz problemātiska.

LU publiskotie dati rāda, ka plaģiātā biežāk pieķer un par to soda studentus, nevis mācībspēkus – pēdējos piecos gados par plaģiātu LU atskaitījusi 44 studentus, bet brīdinājumu izteikusi 79, savukārt saistībā ar iespējamo plaģiātismu akadēmiskā personāla darbos LU Akadēmiskās ētikas komisija pēdējos trīs gados skatījusi tikai vienu jau minēto gadījumu – citi šādi gadījumi LU iekšējo institūciju redzeslokā nav nonākuši.

Studentu darbos akadēmiskā godīguma pārkāpumi sastopami biežāk un pēdējos gados vērojams pat "neliels pieaugums", savukārt no mācībspēku puses tie esot tikai atsevišķi gadījumi. Tie arī uzreiz gūstot plašu rezonansi, "Delfi" apgalvo LU Juridiskās fakultātes lektors, advokāts Lauris Liepa, kurš darbojas LU Akadēmiskās ētikas komisijā. To, ka situācija Latvijā ir nedaudz uzlabojusies, atzīst arī Ambainis. Šādas problēmas objektīvu pastāvēšanu nenoliedz arī kādreizējais LU rektors un LZA akadēmiķis Mārcis Auziņš, gan uzreiz piebilstot, ka viņam "nav sajūtas, ka masveidīgi vai histēriski šīs normas tiktu pārkāptas".