Fоtо: Kārlis Dambrāns/DELFI
"Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas deputāti izstrādājuši likumprojektu, ar kuru rosināts šā gada 9. maiju noteikt kā Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu.

Minētais likumprojekts iesniegts izvērtēšanai Saeimā.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka 2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainas teritorijā, uzsākot tajā agresīvu un neizprovocētu kara darbību, tādējādi graujot un apdraudot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

"Neskatoties uz valstu piemērotajām ekonomiskajām un individuālajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju un pieprasījumu nekavējoties Krieviju pārtraukt uzsākto karu Ukrainā, joprojām tā veic un attīsta kara darbību Ukrainā, tai skaitā, savu agresiju tieši izvēršot pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā, bērniem," teikts likumprojekta anotācijā.

Regulējuma autori norāda, ka apstiprinājums šai šokējošajai agresijai ir saņemtā informācija par apzinātu Mariupoles drāmas teātra bombardēšanu, kurā bija patvērušies simtiem cilvēku, tai skaitā, bērni, par Ukrainas civiliedzīvotāju nogalināšanu Bučā un Borodjankā, kā arī citās apdzīvotās vietās, kuras Krievijas kontrolētie bruņotie spēki fiziski uz laiku bija okupējuši tās.

Likumprojekta autori uzskata, ka, ievērojot šo nepieņemamo Krievijas uzsākto karu Ukrainā un nežēlīgo rīcību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir būtiski Latvijas sabiedrībai pievērst uzmanību notiekošajam Ukrainā.

"Krievija ir PSRS tiesību un saistību mantiniece. 9.maijs ir datums, kad sabrukušās Padomju Savienības telpā pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizēta PSRS Sarkanās armijas uzvaras pār nacistisko Vāciju atzīmēšana. Joprojām arī Latvijā daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt 9. maijā tā dēvētos "Uzvaras svētkus", kas Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā, tai skaitā miermīlīgo iedzīvotāju izsūtīšanu un represijām," auž priekšlikuma autori.

Tādējādi, ievērojot to, ka Latvijai 9. maijs simbolizē okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā, kā arī ievērojot to, ka Krievija ir PSRS tiesību un saistību mantiniece, kuras sastāvā darbojās Sarkanā armija, 9. maijs ir atbilstošākais datums, kad būtu izsludināma Krievijas kara darbības rezultātā cietušo un bojā gājušo piemiņas diena Krievijas agresijas pret Ukrainu upuru piemiņai.

Ar likumprojektu rosināts noteikt ka šajā dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto Latvijas valsts karogu sēru noformējumā, bet Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences, Saeimas galvenās ēkas un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas valsts karogam sēru noformējumā novieto Ukrainas karogu.

Regulējums arī paredz, ka piemiņas dienā valsts un pašvaldību iestādes nerīko publiskus izklaides un svētku pasākumus, kā arī pašvaldība neizsniedz atļauju publiska pasākuma rīkošanai tās administratīvajā teritorijā. Ja gadījumā šāda atļauja ir izsniegta, tad tā ir anulējama.

Likums arī paredz pašvaldībai tiesības pieņemt lēmumu aizliegt sapulces, gājiena vai piketa norisi, izņemot gadījumu, kad attiecīgās sapulces, gājiena vai piketa veids un mērķis atbilst Piemiņas dienas raksturam.

Likums zaudētu spēku 2023. gada 11. maijā.

Jau ziņots, ka 13. Saeima 2022. gadā noteica 9. maiju kā Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !