Foto: LETA

Nedēļas izskaņā 9. un 10. jūnijā Cēsīs gaidāms sarunu festivāla "Lampa". Gatavojoties festivālam, ar savu festivāla notikumu TOP 5 izveidojuši ļauj iepazīties Elīna Geida un Anete Bendika no improvizācijas teātra "DIVAS", Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs Artūrs Utināns, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Zaļgalvis" galvenā redaktore Eva Johansone, TV un radio raidījumu vadītājs Oskars Lepers un "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītāja Karīna Kulberga.

Festivālā "Lampa" šogad notiks vairāk nekā 300 pasākumu. Daļa no pasākumiem būs vērojami arī tiešraidē, tostarp portālā "Delfi".

Festivālā ar diskusiju "Par kādu mediju saturu esam gatavi maksāt?" piedalīsies arī portāls "Delfi". Plašāka informācija par to pieejama šeit.

Iepazīties ar pilnu festivāla programmu iespējams mājaslapā www.festivalslampa.lv, kā arī mobilajā lietotnē. Sastādīt savu festivāla programmu būs iespējams gan festivāla mājaslapā, gan mobilajā lietotnē, izmantojot rīku "Mana programma".

Plašāka informācija par nedēļas izskaņā gaidāmo festivālu pieejama šeit.

Improvizācijas teātris “DIVAS” (Anete Bendika, Elīna Geida)


Foto: LETA

1. Diskusija "Ar ko riskē mediji, runājot par Latvijas kvīriem" – kvīru namā notiks dažādas diskusijas, kas skar LGBT+ tēmu. Ņemot vērā, ka ziņas par kopienu publiski parādās arvien biežāk kopā ar visdažādākajiem komentāriem, nedrīkst baidīties par šīm tēmām runātpubliskajā telpā un izglītoties, kā to darīt labāk. Kā arī – ko darīt, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz savu un draugu mentālo veselību, redzot negatīvus izteikumus sociālajos medijos.

2. Saruna dzīvās bibliotēkas formātā "Iekļaujoša mūsdienu sabiedrība: prasme ieklausīties un sarunāties" – prast ieklausīties un sarunāties gan publiskās, gan privātās diskusijās ir prasme, kas jātrenē ik dienas, jo, pat ja pašiem šķiet, ka sanāk labi, "karstākās" tēmās tas var piemirsties. Gribot pēc iespējas ātrāk pateikt savu taisnību, bieži palaižam garām svarīgu vēstījumu, ko saka sabiedrotais. Sarunu vadīs Elīna Geida, jo arī improvizācijā vissvarīgākais noteikums ir klausīties.

3. Improvizācijas teātra izrāde "PrasmES prasmĒS" – ņemot vērā, ka mūsu abu dzīves ir cieši saistītas ar improvizāciju un tā mūsu dzīves ir ļoti uzlabojusi un devusi prasmes, kas noder arī ikdienā, ieskatīties improvizācijas pasaulē noteikti ir vērts. Priecājamies, ka mūsu kolēģi LAMPĀ sniegs šādu iespēju, jo improvizācija tiešām paver durvis uz jautrāku, interesantāku pasauli.

4. Diskusija "Būt gataviem krīzei! Kāda ir tava loma civilās aizsardzības sistēmā?" – kara sākums Ukrainā satricināja Latvijas sabiedrību. Mobilizējot savus spēkus atbalstam un palīdzībai, aktualizējās arī jautājums – vai paši zinām, ko darīt krīzes situācijā? Atbildes izskanēja tik dažādas, ka kļuva skaidrs – mums ir kārtīgi jāpiestrādā, lai mēs darbotos kā vienots mehānisms. Domājam, ka šī saruna palīdzēs labāk saprast savu un citu atbildību krīzes situācijā.

5. Paneļdiskusija un darbnīca "Vai tradīcija jācenzē?" – mūsu tradicionālās kultūras mantojums ir ļoti bagāts, bet daļai sabiedrības zināšanas par to ir nabadzīgas. Bez zināšanām nespējam izprast lietu būtību un rodas pārpratumi. Cenzūras vietā mums vajadzētu iedziļināties un tādējādi saprast tradīciju vērtību un nozīmi.

Artūrs Utināns, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs


Foto: DELFI

1. Festivāla "Lampa" laikā es vēlētos pievērst uzmanību vairākām tēmām, kas izpaužas uzreiz vairākos diskusiju pasākumos. Vispirms jau tēma par iekļaujošu sabiedrību, kuru aktualizē tādi pasākumi kā "Raidieraksta "Propaganda" izbraukuma ieraksts", diskusija "Es = Viņi", diskusija "No trako krekla līdz individuālai pieejai", diskusija "Turies, draudziņ!", saruna dzīvās bibliotēkas formātā "Iekļaujoša mūsdienu sabiedrība: prasme ieklausīties un sarunāties". Šīs diskusijas veicina dziļāku izpratni par cilvēkiem, kuru domāšana un pasaules pieredze atšķiras no vidējā vairākuma. Vai arī mums var likties, ka šiem "citiem" tā domāšana tik ļoti atšķiras. Savas domāšanas paplašināšana caur aizspriedumu pārvarēšanu ir pozitīvākas pasaules uztveres pieredze, kas ļauj katram justies komfortablāk sabiedrībā, kurā dzīvojam. Domu apmaiņa ir arī kritiskās domāšanas attīstīšanas iespēja, kas ļauj atbrīvoties no senām mītiskām pārliecībām, ideoloģijas un propagandas ietekmes dažos jautājumos.

2. Otra interesanta tēma man izskatās iedziļināšanās dažādos domu lidojuma, filozofijas, refleksijas un brīvu diskusiju jautājumos. Šajā aspektā interesanti izskatās Saruna un darbnīca "Filozofija kā mierinājums", Podkāsts "MUŠA" - sērija klātienē", "Dialoga apļi", diskusija "Intervija ar Hitleru. Atteikt nedrīkst intervēt", diskusija "Nāves kafejnīca". Man izskatās, ka šajās diskusijās izpaudīsies tik interesantā pasaules ideju vēsture – cilvēces domu virzība. Aizdomāšanās par negaidītiem jautājumiem un iespēja rast jaunus skatījumus noteikti pavērs jaunas ideju un domu atklāsmes.

3. Diskusija "Krievijas iespējamie nākotnes scenāriji un to ietekme uz Latvijas un pasaules drošību" – trešā aktuālā tēma ir diskusija "Krievijas iespējamie nākotnes scenāriji un to ietekme uz Latvijas un pasaules drošību", kas tik daudziem cilvēkiem ir rosinājuši pamatīgu trauksmi, kā arī ievērojamas altruisma izpausmes palīdzībā Ukrainai. Vai Putina personības kults un viņa īstenotā propaganda turpinās dzīvot? Gribētos ticēt, ka nē, taču vēsture un realitātes uztvere saka, ka personības kulti, destruktīvas un paverdzinošas propagandas, konflikti un kari turpināsies gan. Galvenokārt tāpēc, ka tāda ir cilvēka daba un kolektīvās domāšanas īpatnība. Bet kādi īsti varētu būt iespējamie scenāriji, un kā mēs gūsim kaut nelielu drošības sajūtu? Būs interesanti dzirdēt.

4. "Dezinformācijas tests "No info – no life!" – ceturtā aizraujošā tēma ir dezinformācijas tests, kas saistīts arī ar iepriekšminēto trešo tēmu. Kritiskās domāšanas un zinātnes popularizēšanas kustības "SkeptiCafe" un Skeptiskās biedrības veidotā diskusija rādīs, kādas dezinformācijas metodes tiek pielietotas karā un ikdienā, un ļaus nostiprināt mūsu noturību pret dezinformāciju. Kritiskās domāšanas attīstīšana mūsdienās tiek uztverta ne tikai kā veiksmīgākas dzīves priekšnoteikums, bet arī kā domāšanas brīvības atvieglojošā izjūta. Dezinformācija spēj likt cilvēkiem noticēt, Dž. Orvelu citējot, ka "karš ir miers, brīvība ir verdzība, un nezināšana ir spēks". Kritiskā domāšana un medijpratība sagādā imunitāti pret dezinformāciju. "SkeptiCafe" jau kuro gadu rosina aizdomāties par šādiem jautājumiem.

5. Diskusija "ChatGPT: vai sākas mākslīgā intelekta dominance pār cilvēci?" – kā mākslīgais intelekts mainīs mūsu nākotni? Ar šo tēmu saistās tik daudz bažu un tik daudz cerību. Domāju, ka to nemaz nevar tik viegli uzminēt, kā mākslīgais intelekts mainīs mūsu ikdienas dzīvi. Piedevām jo tālāk nākotnē, jo mazāk mēs varam ko "izzīlēt". Tāpēc interesanti ieklausīties, ko speciālisti pareģo. Cilvēkus uztrauc profesiju nākotne un apmācība, konkurence ar mākslīgo intelektu un, protams, mākslīgā intelekta iespēja cilvēkus iemācīt slinkot, atņemt dzīves jēgu, pakļaut, kontrolēt un pat paverdzināt. Tajā pašā laikā cilvēki gaida no mākslīgā intelekta megagudrību un atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, uz kuriem atbildēt parastās cilvēka smadzenes nav spējīgas. No vienas puses, mākslīgais intelekts piedāvā izveidot savu tuvo cilvēku avatarus atmiņu albumiem, no otras puses, to var izmantot kā krāpšanas metodi, kurā MI uzdodas par šo tuvinieku, lai gūtu naudu. Varbūt šī diskusija palīdzēs atsijāt mītus no realitātes.

Eva Johansone, raidījuma “Zaļgalvis” galvenā redaktore

Foto: LETA


1. Diskusija – mākslas projekts "Vai dzīvot klimatam draudzīgi nozīmē atteikties no ērtībām?" –nesen žurnāla "IR" intervijā tika izcelts, ka maksimizēt klimata intereses, rupji sakot, nozīmētu, ka mums jāpārvēršas par bomžiem, jo tas ir dabai un klimatam draudzīgākais dzīvesveids, kāds vien iespējams. Vai mums ir jāatsakās no ērtībām, jāēd atkritumos izmesta pārtika, jāgatavo mēbeles no paletēm un jāiepērkas tikai second hand veikalos? Šie jautājumi man neliek mieru, tādēļ uzaicināju uz sarunu modes mākslinieci, zīmolu stratēģi un ekoloģiska dzīvesveida praktizētāju. Kopā šķetināsim šos stereotipus un meklēsim atbildi, vai iespējams dzīvot videi draudzīgi, neatsakoties no komforta.

2. Diskusija "Vai jaunietis ir vērtība?" – man personīgi un sabiedrībai aktuāls jautājums par jauniešu iesaisti. Kā viņi jūtas Latvijā? Ko varam darīt, lai viņi varētu aktīvāk pilsoniski līdzdarboties? Kā trūkst mūsu valstī, lai šī būtu vieta, kur jaunieši vēlētos atgriezties, piemēram, pēc studijām ārzemēs? Vai mēs pietiekami sadzirdam jauniešus un investējam viņos, nepieciešamajos likumos un infrastruktūrā? Kādas vērtības varam sniegt, lai jaunieši justos kā spēcīgs balsts mūsu kopienai?

3. Diskusija "Bērnības garša nākotnei" – ļoti svarīga diskusija, ko pirms kāda laika jau uzsākusi Zemkopības ministrija – kā nodrošināt bioloģiski audzētus vietējos produktus mācību iestādēs? Kā varam pārņemt, piemēram, Somijas praksi? Manuprāt, ļoti svarīga saruna ar brīnišķīgiem runātājiem. Pavārs Ēriks Dreibants ir viens no maniem paraugiem, kā vispār domāt par ēdienu, ievērojot visus būtiskos principus, – vietējo, veselīgo, bezatkritumu, lēno. Arī viņš būs šajā sarunā. Piemēri pasaulē rāda, ka jau no mazotnes bērnus var radināt pie vietējas izcelsmes veselīgas pārtikas, veidojot "bērnības garšu", kas jauno paaudzi pavadīs tālāk dzīvē – nepieciešamība ikdienas uzturā lietot veselīgus produktus būs kļuvusi par ieradumu un pamatvajadzību.

4. Diskusija un darbnīca "Great Taste – Zero Waste" – esmu redzējusi, kā pēc pasākumiem melnos maisos tiek gāzta pārpalikusī pārtika. Ballītes, pikniki, semināru ēdināšana, skolas, banketi. Vai iespējams gatavot ēdienu, neatstājot aiz sevis atkritumu kalnus? Dānijas Kultūras institūts Latvijā jau kādu laiku ir iniciatori foršam projektam, kurā pulcē ēdināšanas jomas ekspertus, kuri kopīgi domā, kā mazināt atkritumus. Elīna Kolāte ir viena no viņiem, tādēļ aicina uz sarunu par to, kā varam uzlabot situāciju.

5. Naudas dueļa spēle "Zaļās izvēles" – esmu bijusi redaktore 50 vides raidījuma "Zaļgalvis" epizodēm. Ko darīt ar iekrātajām zināšanām? Jāpārbauda! Piekritu duelim! Nezinu, ko nesīs šī avantūra, taču ilgtspēja un zaļās izvēles – tas ir viss, ko darām, lai mazinātu klimata pārmaiņas, uzturētu dabas daudzveidību un palīdzētu sabiedrībai līdzsvaroti attīstīties. Turklāt ilgtspējīgu paradumu ieviešana ikdienā ilgtermiņā ietaupa ne mazums līdzekļu, bet pat nedaudz "zaļāks" dzīvesveids var palīdzēt aizsargāt dabas resursus, samazināt kaitējumu cilvēku veselībai un videi un ietaupīt naudu. Aicinu uz aizraujošu un izglītojošu spēli "Naudas duelis", kur trīs kārtās noskaidrosim, cik zaļi mums izdodas dzīvot.

Oskars Lepers, TV un radio raidījumu vadītājs

Foto: LETA


1. Vakara saruna "Nenopietni par nopietno: prasmes šodien un rīt" – gandrīz vai kauns skaļi atzīties, bet LAMPĀ šogad būšu pirmo reizi. Grūti iedomāties labāku veidu savas "LAMPAS nevainības" zaudēšanai kā ar nenopietni nopietnu diskusiju par prasmēm, kuras mums dzīvē nepieciešamas. Šis ir oficiāls uzaicinājums ikvienam festivāla "Lampa" apmeklētājam mums pievienoties, jo šī saruna nebūs iespējama bez auditorijas līdzdalības.

2. Politiķu cepiens – lai gan "Lampa" klātienē līdz šim nekad neesmu apmeklējis, "Politiķu cepiens" ir pasākums, kuru vienmēr esmu gaidījis un ar popkorna turzu rokās vērojis attālināti. Tā ir iespēja redzēt mūsu valstsvīrus un valstsdāmas ārpus savas komforta zonas, un prasme pasmaidīt par saviem darbiem un nedarbiem ir vērtība, ko ļoti augsti vērtēju ikvienā cilvēkā.

3. Diskusija "ChatGPT: vai sākas mākslīgā intelekta dominance pār cilvēci?" – tas, kas pēdējā gada laikā noticis ar mākslīgā intelekta attīstību, ir kas prātam neaptverams. Taču esmu pārliecināts, ka mums nav daudz laika kasīt pakausi un brīnīties, mums ir jāsaprot, kā esošo tehnoloģiju izmantot mūsu ikdienā un profesionālajā darbībā, un kā sagatavot sevi tam, kas mūs sagaidīs tuvāko gadu laikā.

4. Saruna un darbnīca "Filozofija kā mierinājums" – kad studēju filozofiju, viens no maniem profesoriem skaļi postulēja, lai mēs, jaunie studenti, nemaz neceram, ka spēsim izdomāt kaut ko jaunu, jo dižgari pirms mums jau visu ir pateikuši. Neesmu zaudējis studentu-dumpinieku sevī un uzskatu, ka profesoram gluži nav taisnība, bet... ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem mūsu viedie priekšgājēji jau ir centušies rast atbildes. Šie domu graudi var kļūt par karti arī mūsu ikdienas raižu labirintos, kuros ir tik ļoti viegli apmaldīties.

5. Diskusija "Digitālā bērnība" – man kā jaunam tētim gribas, lai mans dēls ar tehnoloģijām ir uz "tu", bet tajā pašā laikā gribas, lai ekrāns nav visa viņa bērnība. Vai te ir iespējams "zelta vidusceļš"?

Karīna Kulberga, “Swedbank” Privātpersonu pārvaldes vadītāja

Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

1. Diskusija – Zelta formula "Kā iegūt finansiālo brīvību" un saruna "Naudas jauda – vai, gudri ieguldot kabatas naudu, var nopelnīt miljonu?" – pati modelēšu divas diskusijas par man personīgi tuvām tēmām. Attiecības ar naudu; kā to labāk sākt krāt; kādi ir paradumi; kāpēc mums veicas vai neizdodas investēt – man pašai šīs ir ārkārtīgi tuvas un mīļas tēmas. Līdz ar to gan piektdienas, gan sestdienas diskusijas man ir kā saldais ēdiens un iespēja atkal, nu jau kārtējo reizi, piedalīties kā līdzautorei arī šā gada LAMPĀ.

2. Diskusija "Vai bija iespējams pretoties, sadarbojoties ar totalitāro režīmu? Latviešu radošā inteliģence padomju okupācijas laikā" – man "Lampa" vienmēr ir bijusi vieta, kur atrodu diskusijas un ekspertus, kurus man ikdienā diemžēl būtu grūti sameklēt vai sasniegt. Ukrainas kara kontekstā ideja, ko nozīmē nepiekrist kādai varai, īpaši okupantu varai, kā pretoties, un sevišķi stāsti un piemēri par to, kā pretojās inteliģence, ir tiešām kaut kas tāds, kas mani ārkārtīgi interesē, tāpēc esmu priecīga par iespēju apmeklēt šādu diskusiju.

3. Diskusija "Narkotikas Latvijā: vai varam ko labāku par suņu reidiem?" – kas attiecas uz šo diskusiju, tad viens no šī pavasara notikumiem, kas man ir aizķēries prātā, ir brauciens mājup no komandējuma Tallinā, kad Latvijas Radio dzirdēju ļoti interesantu diskusiju par šo tēmu – kādā veidā apkarot narkotiku un citu substanču lietošanu jauniešu vidū. Tā bija interesanta ar to, ka tajā tika apspriestas dažādas metodes, kuras izmantojam šobrīd, kā arī metodes, kuras iesaka citur pasaulē. Man liekas, ka tā ir brīnišķīga iespēja vecākiem, kuriem jaunieši ir sasnieguši dzīves periodu, kad vēlas daudz ko izmēģināt, uzzināt par metodēm un labajām praksēm cīņā ar šo problēmu.

4. Diskusija "Krievijas iespējamie nākotnes scenāriji un to ietekme uz Latvijas un pasaules drošību" – šo diskusiju es liktu "obligātās literatūras" kategorijā, jo, galu galā, to, ka Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, mēs izmainīt nevaram. Es domāju, ka mēs visi ceram uz pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzvaru karā, bet jautājums – kā tad izskatīsies Krievija, tās politika un kā tā var tikt vērsta pret Latviju? Noderīga diskusija, lai mēs visi kopā varētu sagatavoties tādiem scenārijiem un būt spēcīgāki. Šo es uzskatu par obligāti apmeklējamu pasākumu, kas jādzird ikvienam.

5. Politiķu cepiens – tā kā esmu bijusi katrā sarunu festivālā "Lampa" kopš šīs tradīcijas sākuma, tiešām varu teiktu, ka mans lielais notikums un kulminācija pēc šīm dienām, kad apmeklētas dažādas diskusijas, sarunas un paneļi, ir "Politiķu cepiens", lai visu festivālu noslēgtu uz pozitīvas nots. Tas, kas man vienmēr ir paticis, ir jauno un gaumīgo komiķu rokraksts. Manuprāt, šis notikums vienmēr ir bijis pozitīvs veids, kā pasmieties ne tikai par politiķiem, bet patiesībā arī reizēm pašiem par sevi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!