Foto: Midjourney/DELFI
Ar Dmitriju Elīna iepazinās savā darbavietā (stāsta varoņu vārdi ir mainīti). Principā nejaušība, jo sievietei tajā dienā nemaz nebija tur jābūt, bet kolēģe pieaicinājusi palīdzēt. Jau pirmajās minūtēs vīrietis izteicis daudzus komplimentus, no kuriem daļa likuši justies neērti, bet vīrieša neatlaidība darījusi savu – viņa iedeva savu telefona numuru. Tik vienkārši un ikdienišķi 2020. gada oktobrī sākās stāsts, kas kļuva par sievietes murgu. Un tas nav beidzies vēl šodien.

Kopdzīve mēneša laikā

Tobrīd Elīna mācījusies maģistrantūrā un strādājusi divos darbos. Dienas bijušas saplānotas, ikdienas grafiks pakārtots dēla skolai, treniņu grafikam un sacensībām, un doma par romantisku piedzīvojumu neesot bijusi ne prātā. 

Bet vīrietis bijis uzstājīgs. Jau nākamajā dienā pēc tikšanās sekojis telefona zvans un gara saruna. Nedēļas izskaņā sieviete darbavietā saņēmusi ziedu pušķi. Pēc tam viņš zvanījis katru dienu. Sekojuši pāris randiņi. Elīnai paticis, ka viņš visu organizējis un bijis ļoti uzmanīgs, lai viņa justos labi un nekā netrūktu. "Biju pieradusi kā lokomotīve vilkt visu pati. Tāpēc pamanīju un novērtēju dažādus sīkumus. Uztvēru tos kā rūpes par sevi," viņa saka.

Aplidošanas laiks bijis īss, un ļoti drīz pēc iepazīšanās vīrietis aicinājis sievieti ar dēlu pārcelties pie viņa uz māju aptuveni 40 km no Rīgas. Tas sakritis ar laiku, kad Covid-19 dēļ bija bažas par komandantstundas ieviešanu, un vīrietis to izmantojis kā argumentu. Kādu laiku pretojusies, ka tas ir par ātru, bet novembra beigās Elīna ar dēlu ievākusies jaunajās mājās. Uzstājības dēļ bijis neērti un grūti atteikt. Tāpat vīrietis mācējis radīt žēlumu – daudz sūdzējies par bijušo sievu, kuras bērnus viņš audzinājis, bet viņa pateicības vietā izkrāpusi naudu un aizgājusi.

Cīņa ar dēmoniem viesistabā

Uzsākot kopdzīvi, bijuši momenti, kad Elīnai vīrieša uzvedība nav patikusi, bet viņa tiem meklējusi un atradusi attaisnojumus. Pirmajos kopīgajos Ziemassvētkos un gadu mijā viņš daudz dzēris, bet – svētki taču. Kādu vakaru no viesistabas atskanējusi necilvēcīga bļaušana. Ieskrienot istabā, Elīna ieraudzījusi kailu Dmitriju. Viņš sviedis sienā apakšbikses un aurojis, ka dēmoni nāk viņam pakaļ un paņems līdzi arī sievieti. Kad pēc tam abi notikušo pārrunājuši, viņš neko neatcerējies un teicis, ka sieviete pārspīlē. Elīna to skaidrojusi ar pārmērīgu alkohola lietošanu.

Mulsinoši šķitis, ka mājās ļoti daudz bijušās sievas un viņas bērnu mantu. Pat apakšveļa, bižutērija, fotogrāfijas un fotoalbumi. "Sajūta, ka cilvēks visu atstājis un aizskrējis. Viņš skaidroja, ka gluži otrādi – sieviete paņēmusi visu vērtīgo, bet pārējo atstājusi."

Februārī Elīna uzzināja, ka ir gaidībās, un jau martā abi apprecējās. Kāzām visu organizējis vīrs. Elīnas atrasto kāzu vadītāju izbrāķējis, jo kopīgajā zvanā radies iespaids, ka viņš pārāk lielu uzmanību pievērš topošajai sievai. Pēc kāzām bijis konflikts arī ar kāzu fotogrāfu, jo viena no bildēm – kadrs, kurā vedējmāte pogā ciet Elīnas kāzu kleitu – esot pārāk atklāta, un ko gan fotogrāfs ar šādiem foto tagad mājās darot.

"Man nebija laika domāt. Es nesapratu, kas notiek. Viss bija kā sapnī. Kā miglā. Šķita, ka tas nenotiek ar mani. Pat nepaspēju atjēgties, kad biju ar viņu apprecējusies. Es tikai atceros, ka kāzās jau līgavas kleitā, kad bija jāiet lejā, man bija brīdis, kad negribēju. Bet es to uztvēru kā mirklīgu stresu," atceras Elīna.

Tu ej un visu viņam atdod

Pēc kāzām Dmitrijs kļuva par citu cilvēku. "Es redzēju, ka viņš par mani rūpējas. Tad šīs rūpes kļuva pārmērīgas. Viņš pateica, ka kā vīrietis kontrolēs visu, man ar to ir jāsamierinās un jāatdod visa nauda, ko pelnu. Ja man kaut ko vajag, ir jāprasa. Es teicu nē, un tad sākās pirmie dusmu uzliesmojumi – pa gaisu lidoja priekšmeti."

Vīrs tik ilgi pārliecinājis Elīnu, ka viņai ir izkropļoti priekšstati par pāru attiecībām un to, kā ir pareizi, ka beigās sieviete piekritusi. Skaidrojot, ka būs ērtāk un lētāk apmaksāt telefona rēķinus, viņš uz sava vārda pārrakstīja Elīnas un viņas dēla numurus. Vēlāk viņš pieprasīja atskaitīties par numuriem, uz kuriem viņa zvanījusi.

"Viņš kontrolēja visas manas finanses, katru manu soli. Pie kādiem ārstiem eju. Man viss bija jāstāsta. Ja ko pirku, bija jānes viņam čeki. Pat par tādiem sīkumiem kā šampūns vai ziepju gabals. Kad mēģināju iebilst, viņš skaidroja, ka man nav bijušas normālas attiecības, šādi ir pareizi, šādi ir normāli. Un tad tu sēdi kā stulba un domā, ka acīmredzot viņam ir taisnība, viņš tomēr ir vīrietis. Un tu ej un visu viņam atdod. Viņš pagrieza manu saprātu tā, ka es jau pati domāju, ka man tas ir par smagu, par grūtu, un būs vieglāk, ja dažādas lietas kārtos viņš. Tas bija briesmīgi," viņa tagad novērtē.

Elīna atzīst – 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!