Ministru kabinets otrdien, 13. jūnijā, lēma plūdu risku novēršanai Jēkabpilī piešķirt 14,5 miljonus eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atgādināja, ka, neskatoties uz vairākiem līdz šim veiktajiem pasākumiem dambja stiprināšanā, tomēr tie pilnībā nenovērš plūdu draudus Jēkabpilij – to pierādīja arī šā gada janvāra plūdi, kad Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai atzīmei.
Šā gada 14. janvārī ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta, kas ir vien piecus centimetrus zemāk nekā 1981. gada atzīme.
Savukārt dienu iepriekš, 13. janvārī, vietām sāka brukt Daugavas kreisā krasta aizsargdambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem.
Pēc plūdiem apsekojot dambjus abos krastos, tajos tika konstatētas atsevišķas lokālas deformācijas – nogāzes noslīdējumi aizsargdambja sausajā pusē, sufozijas sekas aizsargdambja slapjajā un sausajā nogāzē, virsmas nevienmērīgi nosēdumi, dzelzsbetona konstrukcijas deformācijas – nelielas plaisas, vertikalitātes nobīdes, deformācijas šuvju nobīde un dzelzsbetona drupšana, atsedzot armatūru.
Vissliktākā un bīstamākā situācija ar aizsargdambja noturību veidojās Daugavas kreisā krasta posmā no Filozofu ielas līdz Leona Paegles ielai. Lai novērstu aizsargdambja pilnīgu sabrukšanu, tika veikti ārkārtas nostiprināšanas darbi, atbilstoši iespējamajiem un operatīvi veicamajiem tehniskajiem risinājumiem.
Izvērtējot plūdu radītās sekas un potenciālās apdraudējuma ietekmes gadījumos, ja 2023.–2024. gada ziemā atkārtojas līdzvērtīga apmēra ledus sastrēguma izraisīti plūdi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) secina, ka atbilstošākais risinājums neatliekamo darbu īstenošanai, kas nodrošinātu drošu Daugavas labā un kreisā krasta aizsargdambju ekspluatāciju turpmākajos gados, ir saņemt atbalstu no Eiropas Savienības Kohēzijas programmas "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi", jo darbību īstenošanu nevar atlikt uz 2024. gadu.
No minētās programmas plānots piešķirt finansējumu 85% apmērā jeb 10 757 297 eiro, savukārt valsts budžeta līdzfinansējums būs 15% apmērā no attiecināmajām izmaksām jeb 1 898 347 eiro.
Darbus plānots veikt trīs posmos – neatliekamie darbi (veicami tuvāko divu būvniecības sezonu laikā), darbi laika posmā no 2024. gada līdz 2025. gadam un pēc 2025. gada.
Līdz 2024. gada beigām nepieciešams veikt aizsargdambja kreisā krasta pārbūvi 5,2 kilometru garumā, kas būtiski samazinās applūšanas un erozijas (sufozijas un filtrācijas) riskus esošajam aizsargdambim. Neveicot aizsargdambja un tam piekritīgo inženiertīklu pārbūves darbus, pastāv liels risks, ka, atkārtojoties plūdiem, aizsargdambis sabruks pilnībā, nekontrolēti applūdinot lielāko pilsētas daļu. Iespējama arī ledus un vižņu masas ieplūšana pilsētā.
Tāpat nepieciešams veikt aizsargdambja labā krasta pārbūvi 1,2 kilometra garumā un papildu pretplūdu zaļās infrastruktūras izveidi, kas veicinās ne tikai pienākošās ūdens plūsmas vienmērīgu aizplūšanu, bet var arī efektīvi attīrīt noteci pavadošo piesārņojumu. Līdz ar to tiek veidota kombinējoša pretplūdu infrastruktūra.
Realizējot Projekta visas trīs daļas, tiks samazināti applūšanas riski aptuveni 261 hektāra platībā Jēkabpils pilsētas teritorijā. Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, balstoties uz iepriekš veiktajām izpētēm, plānotās darbības nepalielinās applūšanas risku citās blīvi apdzīvotās vietās (ieskaitot Līvānos un Pļaviņās, kā arī apkārtējos novados), jo minētie darbi neietekmēs Daugavas upes garenkritumu un nesamazinās Daugavas upes šķērsgriezuma laukumu.
Nostiprinājumu ietekme un aizsargdambju pārbūve neatstās ietekmi uz ūdens caurvades spējām Daugavā pārbūvei pieguļošajā platībā, informē VARAM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
