Pēdējo mēnešu laikā ir piedzīvots pakalpojumu, ko virza ģeneratīvais mākslīgais intelekts (MI), uzplaukums. ES un ASV patērētāju organizācijas aicina tā izstrādē un ieviešanā ievērot patērētāju likumiskas tiesības, “Delfi” informēja Latvijas Patērētāju un interešu aizstāvības asociācijā.
Šonedēļ Norvēģijas Patērētāju padome publicēja ziņojumu, vēršot uzmanību uz vairākiem ar ģeneratīvo MI saistītiem izaicinājumiem, kā arī raksturo tiesisko regulējumu un iespējamos risinājumus.
Līdz ar ziņojuma publicēšanu, Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) un citas patērētāju organizācijas no ES un ASV, kopā 16 organizācijas, pieprasa politikas veidotājiem un uzraudzības iestādēm rīkoties jau tagad.
Ģeneratīvais MI ir tehnoloģiskie risinājumi, kurus apmāca, izmantojot lielu datu apjomu, lai tie spētu izveidot šablonus un struktūras nolūkā veidot jaunu saturu (piemēram, tekstu, attēlus, audio vai video), tādējādi atdarinot cilvēka radīto saturu. Ģeneratīvajam MI nav raksturīga pašapzināšanās un tas nevar mācīties pilnīgi patstāvīgi.
"ChatGPT", "Midjourney", "Stable Diffusion" un "DALL-E" ir daži no labāk pazīstamiem ģeneratīvā MI pakalpojumiem. Tādas kompānijas kā "Microsoft", "Google" un "Snapchat" jau ieviesa šo tehnoloģiju savos pakalpojumos, ieskaitot interneta meklētājus, teksta rediģēšanu un tērzēšanu.
Kā norāda asociācijā, Ģeneratīvais MI sniedz daudz ieguvumu, to skaitā paaugstinātu produktivitāti un efektivitāti, izmaksu ietaupījumu, tomēr tas arī rada būtiskus izaicinājumus patērētājiem saistībā ar tiesībām uz privātumu, aizsardzību pret manipulācijām, krāpšanu, dezinformāciju un citiem jautājumiem. Šie pakalpojumi ir arī ļoti resursietilpīgi, kas nopietni ietekmē klimatu un vidi, uzsver asociācija.
Lai gan MI regulēšanā pirmie soļi jau ir sperti – Eiropas Parlamentā top Mākslīgā intelekta akts, taču to piemēros tikai pēc vairākiem gadiem, iekams ģeneratīvā MI tehnoloģijas tiek plaši izmantotas jau šobrīd. Tāpēc asociācija norāda, ka pārejas posmā ir svarīgi nodrošināt stingru jau spēkā esošu tiesību aktu ievērošanu.
Valsts iestādēm ir jābūt pietiekamiem resursiem un kompetencei, lai tās spētu sekot tehnoloģiju attīstībai un nodrošināt patērētāju tiesību ievērošanu no to uzņēmumu puses, kuri izmanto ģeneratīvo MI, neievērojot tiesību aktu prasības.
Tādēļ ziņojumā tiek pausts aicinājums:
- Stiprināt patērētāju aizsardzības mehānismus, nodrošinot tehnoloģiju ir drošumu, uzticamību un godīgumu, lai patērētāji netiktu izmantoti kā laboratorijas dzīvnieki jaunu tehnoloģiju izmēģināšanai.
- Sagatavot visaptverošu MI stratēģiju, kura ņem vērā jaunākos tehnoloģiju sasniegumus un piedāvā stingras ģeneratīvā MI izmantošanas vadlīnijas publiskajā sektorā.
- Izstrādāt atbilstošus un attīstībai nākotnē piemērotus noteikumus gadījumos, kad spēkā esošie tiesību akti izrādās nepilnīgi.
Jau ziņots, ka mākslīgā intelekta sniegtās iespējas izmanto arī dažādās nozarēs Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
