Nav kas dzēš. Ugunsdzēsēji skarbi par spēju savilkt galus

Elejas ugunsdzēsēju depo šī brīža saimnieks Vairis Bērziņš sarunas laikā četras reizes piemin ugunsdzēsēju glābēju, kurš gribējis turpināt darbu, bet aizgājis, jo "bez atlūguma ģimeni nepabaros". Līdzīgi ir ar pašu ugunsdzēsēju depo – tas ir strādāšanas kārtībā, bet bez Jelgavas posteņa glābējiem darbinieku maiņas nenokomplektēs. Aizpildīt dežūrmaiņas braukuši arī vīri no Bauskas un pat Kandavas.

Pavasarī depo "vērās ciet"

Ugunsdzēsēju depo kreisajā malā ir tā sauktais žāvēšanas tornis. Pa koka kāpnēm glābēji senāk tajā kāpa, lai izkarinātu žāvēties šļūtenes. Jau labu laiku to vairs nedara. Iemesls – tornī kāpt vairs nedrīkst, tas atzīts par bīstamu. Skāde nav lieta – šļūtenes izkarina turpat saules apsildītajā zālājā vai ziemā – ar gāzi apkurinātajā garāžā.

Par bīstamu var saukt arī posmu no šī gada sākuma līdz maijam, kad, kā saka Bērziņš, depo "vērās ciet". Citiem vārdiem – tā bija īslaicīga darbības apturēšana. Reālajā dzīvē tas nozīmēja, ka glābēji nestrādāja 24 stundu maiņās. Tā vietā bija gatavībā no pulksten 8 līdz 13. Šīs izmaiņas balstījās pamatīgās kalkulācijās, kuras savukārt noteica scenāriji par ugunsgrēku iespējamām vietām un laikiem. "Tā menedžēšana bija diezgan sarežģīta. Auce mums ir netālu. Ja ir izsaukums Tērvetē un es esmu "ciet" un Auce ir "ciet", [izsaukumā] brauc tikai Dobele. Tad Dobele paliek tukša. Tajā rajonā vairs neviena nav. Tāpēc, ja Ja Auces postenis aptur darbību, tad veras ciet, es strādāju," paskaidro Bērziņš.