Trauksmes sistēmu izvēle: kāpēc pirkt par miljoniem, ne ņemt ukraiņu dāvināto

2020. gada 12. marts. Vakarā valdība Covid-19 pandēmijas dēļ visā valstī izsludina ārkārtas situāciju. Iedzīvotāji īsziņu par krīzes situāciju un informāciju, kur sekot līdzi aktuālajām ziņām, saņēma pat vairākas dienas vēlāk. "Tas nav ātrs veids, kā apziņot iedzīvotājus," īsziņu brīdinājumus komentē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers. Līdz nākamā gada nogalei sabiedrības brīdināšanas sistēmu plānots uzlabot. Latvija to darīs galvenokārt ar Eiropas fonda finansējumu un 400 tūkstošus eiro lielu valsts līdzfinansējumu. Apziņošanas sistēmu Latvijai piedāvājusi arī Ukraina. Gatava dāvināt to bez maksas.

Kā stāsta Ķevers, brīdinājuma īsziņas līdz cilvēkiem nonāca novēloti, jo mobilo sakaru operatoriem ne togad, ne arī šobrīd nav infrastruktūras, kas izturētu tādu slodzi. Proti, infrastruktūra ir par vāju, lai visiem iedzīvotājiem vienlaicīgi nosūtītu īsziņu. Turklāt krīzes situācijās noslodzi šiem operatoriem radītu arī pašu iedzīvotāju savstarpējā saziņa. Ātri apziņot cilvēkus par iespējamu apdraudējumu, norādot, kā rīkoties, ir būtiski, lai krīzi pārvarētu.

Latvija iecerējusi masu apziņošanai krīzes situācijās iepirkt šūnu apraides tehnoloģijas par miljoniem, ne visā valstī ieviest Ukrainas dāvinājumu. "Delfi" skaidro, kādēļ gan izvēlēts šis variants, kas tas ir un kad paredzams to pabeigt.