Foto: Shutterstock

Ierasts, ka par pusaudžu un jauniešu vecumu tiek domāts, kā par bezrūpīgu dzīves posmu, kad pār prātu valda emocijas, sirdī iesmeldzas pirmās mīlestības, ideālisms un savas taisnības pierādīšana nosaka dzīves ritmu, bet pieaugušo rūpes par ikdienu, politika un situācija aiz valsts robežām šķiet kaut kas tāls un netverams. Bet vai tā patiesi ir? Vai karš ienāk arī jauniešu prātos? Kā drošības situācija pasaulē un Latvijā ietekmē jauniešu dzīvi, emocijas, stresa līmeni? Lekcijas skolā, ziņas internetā vai otrā istabā dzirdētas vecāku sarunas. Kāds izskatās karš pasaulē no Latvijas jauniešu skatupunkta?

Lai uzzinātu vairāk par jauniešu attieksmi, sajūtām un interesi, tika aptaujāti vidusskolēni no Rīgas un tās apkārtnes. Viņiem tika uzdoti tādi jautājumi, kā:

  • Vai tevi uztrauc un interesē šobrīd pasaulē notiekošais (kara situācija Ukrainā, Izraēlā u.c);
  • cik aktīvi un bieži tu seko līdzi jaunajiem notikumiem;
  • no kādiem avotiem tu iegūsti informāciju par ģeopolitiskajiem notikumiem pasaulē;
  • vai uzskati, ka šī informācija ir uzticama;
  • vai šī situācija ikdienā ietekmē tavu stresa līmeni?

Rīgas 64.vidusskolas skolēns

Protams, ka uztrauc. Tā ir neiedomājami bīstama un necilvēcīga lieta. Īsti nesekoju jaunumiem, taču ik pa laikam pārbaudu vai nav kas gājis uz labo pusi.

Informāciju iegūstu no ziņu portāliem, sociālo mediju influenceriem un aktīvistiem, draugiem un ģimenes. Ja informācija nav atbilstoši patiesa, tad pati pārbaudu tās patiesumu.

Latvijas Zinātņu tālmācības vidusskolas skolēns

Notikumi mani uztrauc, bet tieši tādēļ cenšos bieži neskatīties jaunākās ziņas, jo tas mēdz sabojāt manu garastāvokli. Taču, kad to daru tas lielākoties ir no TV3 vai atsevišķiem ziņu portāliem, taču neuzskatu, ka visa informācija ir patiesa, jo rodas arī ļoti daudz nepatiesa informācija, lai maldinātu pārējos un pārveidotu notikumu gaitu.

Ulbrokas vidusskolas skolēns

Jā, es interesējos un esmu ļoti sašutusi par visu šo situāciju, ik pa laikam pārbaudu jaunumus sociālajos tīklos vai uzzinu no lekcijām skolā. Uzzināto informāciju pārdomāju un pārrunāju ar vecākiem.

Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas skolēns

Es noteikti negribētu, lai kāds par šo būtu vienaldzīgs. Visvairāk tas mani uztrauc klausoties vecāka gada gājuma cilvēkos, kas runā par savu pieredzi līdzīgās situācijās, un mani uztrauc, kā tas varētu ietekmēt manu nākotni. Jaunumus uzzinu regulāri gan no ziņu portāliem, gan sociālajiem medijiem. Tomēr ticu, ka ir daudzas lietas, kas mums nav pateiktas.

Ogres Valsts Ģimnāzijas skolēns

Jā, manī raisa interesi pasaulē notiekošais, kā arī katru dienu sekoju līdzi informācijai sociālajos tīklos, kas ne vienmēr ir patiesa, taču, manuprāt, jebkāda informācija mums liek vairāk izzināt pašu spēkiem. Šis viss mani ļoti apbēdina, taču neteiktu, ka ietekmē stresa līmeni.

J. G. Herdera vidusskolas skolēns

Lai gan mani uztrauc kara situācija pasaulē, es notikumiem līdzi nesekoju un neinteresējos. Arī psiholoģiski tas mani neietekmē.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēns

Mani interesē pasaules notikumi, taču manu stresa līmeni tie ietekmē pavisam minimāli. Jaunumiem šajā kontekstā sekoju līdzi aptuveni reizi nedēļā skatoties ziņas LTV1 vai lasot rakstus "Delfi", jo tos uzskatu par uzticamiem avotiem.

Ko tas nozīmē?

Visi esam dzirdējuši komentārus no vecāka gada gājuma cilvēkiem par to, ka mūsdienu jaunatne "dzīvo savā pasaulē", vai pārāk daudz laika pavada viedierīcēs. Taču patiesībā, jauniešiem rūp un viņi interesējas par visu, kas notiek pasaulē. Tikai, iespējams, citā veidā kā esam pieraduši.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte komunikācijas zinātnes, 3. kursa studente Liliāna Onskule skaidro, ka jauniešu vidū dominē sociālie tīkli, kas kalpo, kā būtiskākais informācijas avots.

"Bez dezinformācijas un faktu pārbaudes viņi uztver, ka iegūtā informācija lielākoties ir patiesa. Pieaugušo vidū dominē ziņu portāli, piemēram, "Delfi", taču tagad caur "Facebook" platformu arī ziņu portāli ir zaudējuši savu pilnīgu uzticamību. Pieaugušie vairāk patērē TV saturu, nekā jaunieši, kuru aktuālākas platformas informācijas izplatīšanai ir, piemēram, "TikTok" un "Instagram", skaidroja Onskule.

Viņa arī atzīmēja, ka jautājumos par aktuālajiem notikumiem jauniešus bieži var ietekmēt viens video vai attēls, pilnībā mainot domas. "Ja nebūtu sociālo tīklu, nezinu, vai viņi būtu tik izglītoti tajā. Pieļauju domu, ka viņu viedoklis un zināšanas rodas no tā, ko viņi ikdienā patērē. Latviešu ziņu portālos tas, protams, lielākoties būs vienveidīgs viedoklis aizstāvot Ukrainu, bet kāda krievu blogera vai politiķa kanālā pilnīgi cits stāsts un saturs. Šobrīd tas ir tik aktuāli un daudzpusīgi, ka viņiem pašiem jau kļūst interesanti. Kur vairāk viedokļu, tur vairāk informācijas un avotu. Jautājums- ko katrs tieši no tā patērē un paņem sev," norādīja LU studente.

Mūsdienās arvien vieglāk kļūst pārveidot balsis, fotošopēt bildes ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas ir liels drauds dezinformācijas izplatībai internetā, atzīmēja Onskule.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kā jauniešos veicināt kritisko domāšanu, viņa norādīja, ka jauniešiem jāpatērē atzīti un oficiāli ziņu avoti, kā arī vairāk jāskatās ziņu pārraides.

Ko domā eksperte?

Savukārt sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Inese Elsiņa savukārt norādīja, ka satraucošas norises un notikumi pasaulē nevienu nevar atstāt vienaldzīgu.

"Mūsdienās mēs runājam par informatīvo trauksmi, kas cilvēkiem rodas, nemitīgi atrodoties negatīvajā un satraucošajā informatīvajā plūsmā (ziņas, video u.c.). Pat pieaugušajiem ir liels izaicinājums saglabāt reālistisku un līdzsvarotu pozīciju, taču vēl lielāks izaicinājums var būt bērniem un jauniešiem. Laiks, kad jaunietim ir jāspēj atrast un pilnvērtīgi veltīt visus savus resursus tam, lai ieguldījums mācībās un dažādās aktivitātēs nestu pozitīvu atdevi nākotnei, pārvēršas par trauksmainu eksistenci, jo nākotne nav paredzama un prognozējama. Karš kā tāds izjauc normālo pasaules kārtību un ritējumu, raisa neziņu, bailes, apjukumu, bezcerību, apātiju. Jaunietim var rasties jautājumi, kas vērsti uz neziņu: "Kas ar mani būs, kas ar mani notiks? Kāda būs mana nākotne?" Un dziļākās bezspēcības un izmisuma gadījumā var rasties arī iekšējie stāvokļi, kas ir eksistenciāli dziļi un pat bīstami: "Tam, ko es daru nav nekādas jēgas. Tāpat visi mirs," skaidroja Elsiņa.

Viņa arī norādīja, ka pieaugušajiem jāmācās un jāmācas arī saviem bērniem arī tas, ka nedrīkst pārtērēt mentālos resursus. Elsiņa piebilda, ka jaunieši diezgan ilgu laiku pavada dažādos sociālos medijos, kas rada pārsātinātību. Attiecīgi psiholoģe aicina meklēt vidusceļu.

"Jauniešiem es ieteiktu patiesi katru dienu sevi ieguldīt ikdienas prieku nesošajās aktivitātēs – sportā, draudzēšanās, spēju un prasmju attīstībā, tādējādi vairojot savu mentālo un fizisko "muskuli". Dari to, ko vari izdarīt tagad," rosina Elsiņa. Viņa arī atgādina, ka pirms miega nav labi skatīties "tiktokus" ainas ar kadriem no kara.

Turpinot īstenot vīziju par ieinteresētu sabiedrību, "Delfi" jau ceturto gadu pēc kārtas kopā ar Baltijas Mediju izcilības centru organizē bezmaksas žurnālistikas skolu vidusskolēniem #Storygram. Atbalstu programmas īstenošanai sniedz Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!