Foto: Shutterstock

Lai arī to jauniešu īpatsvars, kuri pēc pamatizglītības iegūšanas mācības vairs neturpina, Latvijā samazinās, joprojām šādu lēmumu biežāk pieņem vīrieši, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā apskata par dzimumu līdztiesību Latvijā.

2022. gadā Latvijā bija 6,7% jauniešu, kuriem augstākais iegūtais izglītības līmenis ir pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis un mācības vairs neturpina. Mācības nav turpinājuši 9,3% vīriešu un 4% sieviešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Vīrieši dominē arī arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā – šādu izglītību bija ieguvuši 33,7% vīriešu un 26,6% sieviešu vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Profesionālās izglītības iestādēs vīrieši visbiežāk absolvējuši inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības programmas. Pērn dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju tematiskajā grupā 93,8% absolventu bija vīrieši, bet inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē - 87%. Tikmēr sievietes galvenokārt absolvējušas pakalpojumu izglītības programmas. Proporcionāli vairāk sieviešu absolvējušas veselības aprūpes un sociālās labklājības tematisko grupu, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas – starp absolventiem sievietes bija attiecīgi 90,1% un 73,2%.

2021.gadā vairāk nekā puse iedzīvotāju 18-24 gadu vecumā pēc profesionālās izglītības iegūšanas bija nodarbināti – 58,1% vīriešu un 53,6% sieviešu. Turpretim 3,1% vīriešu un 4,4% sieviešu bija bezdarbnieka statusā. No ekonomiski neaktīvajiem vīriešiem 34,6% turpināja mācības kā skolēni vai studenti, savukārt no ekonomiski neaktīvajām sievietēm mācības turpināja 39,6% absolventu.

Vīrieši pēc profesionālās izglītības iegūšanas 18-24 gadu vecumā visbiežāk strādā apstrādes rūpniecībā un būvniecībā – attiecīgi 22,9% un 15,1%. Tikmēr sievietēm biežākā darba nozare pēc mācību absolvēšanas bijusi tirdzniecība, kā arī izmitināšana un ēdināšana – attiecīgi 27,8% un 14,4%.

Tikmēr vairāk sieviešu ieguvušas augstāko izglītību – pērn Latvijā bija 40,6% sieviešu un 25,4% vīriešu vecumā no 15 līdz 74 gadu vecumā ar augstāko izglītību. Arī pērn augstākās izglītības iestādes grādu vai kvalifikāciju vairāk ieguvušas sievietes – 65,8%.

Galvenokārt sievietes absolvē sociālās zinātnes, komerczinātnes un tiesības, veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmas, kā arī izglītības studiju programmas. Savukārt tikai trešdaļa jeb 29,9% sieviešu absolvējušas zinātnes un tehnisko jomu – dabaszinātnes, matemātiku, IT, inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību. Šo jomu biežāk absolvējuši vīrieši.

Pērn Latvijā 9,7% iedzīvotāju 25-64 gadu vecumā mācījās vai bija piedalījušies apmācībās pēdējo četru nedēļu laikā. Starp sievietēm virs 25 gadu vecuma mācības turpinājušo īpatsvars ir par 5,9 procentpunktiem augstāks – pieaugušo izglītībā piedalījās 12,5% sieviešu un 6,6% vīriešu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!