Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs izvērtēs Zemgales rajona tiesas lēmuma pieņemšanas apstākļus, atceļot aizliegumu tuvoties cietušajai personai, "Delfi" uzzināja tiesā.
Strupišs izvērtēs, vai lēmuma pieņemšana notikusi atbilstoši likumam un juridiskajai metodei, izvērtējot visus lietā esošos apstākļus un tiesnesim pieejamās ziņas.
Piektdienas vakarā sabiedrības rezonansi izsauca lieta, kurā Zemgales rajona tiesa atcēla tuvošanās aizliegumu cietušajai.
"Panorāma" vēstīja, ka pagājušajā gadā par seksuāla rakstura noziegumu pret divdesmitgadīgu sievieti aizturēja 23 gadus vecu vīrieti. Tiesa piemēroja apcietinājumu, ko vēlāk pagarināja. Bet vēlāk vīrieti atkal izlaida brīvībā. Viņš piecas reizes pārkāpa aizliegumu sazināties ar cietušo vai tuvoties viņai.
Policija atkal lūdza vīrieti apcietināt, bet tas nenotika – janvāra vidū slēgtā tiesas sēdē tika skatīts pieteikums par pagaidu aizsardzības atcelšanu. Tiesa to atcēla.
Savukārt dienā, kad spriedums stājās spēkā, vīrietis centās sievieti Rīgā nolaupīt. Tas neizdevās, jo iesaistījās kaimiņi, bet vīrietis notikuma vietu pameta. Policija viņu aizturēja vilcienā.
Zemgales rajona tiesas tiesnesis Valdis Muižnieks rakstiskā atbildē "Panorāmai" skaidroja: "Netika vairs konstatēts pamats tās turpmākai piemērošanai, un netika konstatēts, ka turpinātos prasītājas apdraudējums. Tiesas sēdē piedalījās arī pati prasītāja un apliecināja, ka vairs nepastāv viņas apdraudējums".
Valsts policijā raidījumam zināja teikt, ka vīrietis cietumsodu par izvarošanu izcietis jau kopš pusaudža vecuma un no saviem 23 gadiem sešus pavadījis ieslodzījumā.
Atbilstoši likumam Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, ja konstatēta rupja nolaidība vai tīšs likuma pārkāpums lietas izskatīšanā, vai nosūtīt tiesnesi uz kvalifikācijas ārpuskārtas izvērtēšanu, ja konstatēts, ka tiesnesim nav pietiekamas profesionālās zināšanas.
Tieslietu padomes darba grupa veica izvērtējumu tiesu darbam un starpinstitucionālai sadarbībai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai.
Darba grupa sniedza ieteikumus un aicināja nekavējoties novērst konstatētās problēmas vardarbībā cietušās personas aizsardzības nodrošināšanā un vardarbīgo personu sodīšanā. Ziņojumā norādīts uz starpinstitucionālās sadarbības un informācijas aprites trūkumiem, un tajā atrodami arī vairāki metodiskie ieteikumi tiesnešiem, izskatot šīs kategorijas lietas. Ar ziņojumu iespējams iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
