Foto: LETA

Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulcē pirmajā rektora vēlēšanu kārtā piektdien neizdevās ievēlēt jaunu augstskolas rektoru, jo ne profesore Signe Bāliņa, ne profesors Gundars Bērziņš neguva nepieciešamo balsu skaitu. Tika rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā delegāti balsoja tikai par Bērziņu, kurš bija ieguvis lielāko balsu skaitu.

Par Bāliņu nobalsoja 84 delegāti, "pret" bija 100. Bērziņam atbalstu pauda 88 delegāti, bet "pret" viņu bija 96.

Balsošanai bija reģistrējušies 188 delegāti, kuriem arī tika izsniegtas 188 vēlēšanu zīmes. Kopumā vēlēšanām bija sagatavotas 200 vēlēšanu zīmes, no kurām neizdalītas palikušas 12 zīmes. Par nederīgām vēlēšanu komisija atzina četras zīmes.

Augstskolu likums nosaka, ka rektors ir ievēlēts, ja par viņu nobalso vairāk nekā puse no visiem augstskolas Satversmes sapulces locekļiem.

Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūst šādu balsu skaitu, tiek rīkota otrā kārta, kurā piedalās vien tas kandidāts, kurš pirmajā balsošanas reizē ieguvis lielāko balsu skaitu.

Ja amatam virzītie viens vai vairāki kandidāti Satversmes sapulcē negūst balsu vairākumu, tad padome virza vēl vienu no konkursa rezultātā izraudzītajiem rektora amata kandidātiem rektora ievēlēšanai satversmes sapulcē

LU Satversmes sapulcē piektdien vispirms tika uzklausīts vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ziņojums, tad līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka atskaite un abu rektora amata pretendentu Bāliņas un Bērziņa ziņojumi.

Sapulcē uz padarīto atskatījās līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks, bet Bāliņa un Bērziņš īsās uzrunās ieskicēja savu redzējumu par LU nākotni.

"Delfi" jau iepriekš rakstīja, šīs ir pirmās rektora vēlēšanas, kopš darbu sākusi jauna institūcija – LU padome.

LU izsludināja starptautisku konkursu uz rektora amatu, uz kuru sākotnēji pieteicās 23 kandidāti, no kuriem padome atlasīja astoņus. Šie astoņi kandidāti, kuru vārdi publiski nav zināmi, tika aicināti uz pārrunām ar LU padomi, kura tad tālāk virzīja divus – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesori un LU rektora padomnieci Bāliņu un šīs pašas fakultātes dekānu un profesoru Bērziņu.

LU iepriekš informēja, ka pēc vairāku nedēļu garām diskusijām un apspriedēm LU Studentu padomes Satversmes sapulces delegāti vienojās atbalstīt Bāliņas kandidatūru.

Tikmēr abi kandidāti raidījumā "Spried ar Delfi" jau iepazīstinājuši ar savu redzējumu LU attīstībai. Ārvalstu studentu piesaiste, iekļūšana labāko augstskolu topā un līdzšinējo fakultāšu apvienošanas plāno pārskatīšana – abiem rektora amata kandidātiem ir daudz ideju par LU nākotni. Viņi abi uzskata, ka būtu jāpārskata līdzšinējā rektora fakultāšu apvienošanas plāns, taču citos jautājumos viņu viedokļi atšķiras.

Bāliņa raidījumā "Spried ar Delfi" uzsvēra, ka liela fakultāte, kur apvienotās dabaszinātnes, IT un medicīna, ir izaicinājums. No pārvaldības viedokļa doma par apvienošanu bija laba, bet reāli tas strādāt nevar, uzskata viņa. Pēc rektora vēlēšanām vajadzētu sēsties pie sarunu galda un vienoties par modeli, piebilda Bāliņa.

Bērziņš norādīja, ka tas ir jāmaina, jo vienas struktūrvienības izveide no sešām fakultātēm un 10 institūtiem rada situāciju, ka tur apvienoti vairāk nekā 70% no LU zinātniskās, personāla un finanšu kapacitātes. Tas nav līdzsvaroti, norādīja viņš, piebilstot, ka Dabaszinātņu fakultāti būtu jādala divās saprātīgās vienībās.

Bāliņa uzskata, ka LU ir vairāk jāpiesaista ārvalstu studenti un ārvalstu mācībspēki – pašlaik ir ap 7% ārvalstu studentu, bet vajadzētu tiekties uz 10%-12%, lai vide būtu starptautiska. Savukārt Bēriņš uzsvēra, ka ļoti rūpīgs atlases process palīdzēt nošķirt "viltus studentus" jeb Šengenas vīzu tīkotājus. Ja es būšu rektors, tad es pastiprināšu ārvalstu studentu atlases procesu, piebilda viņš.

Pilnu raidījumu "Spried ar Delfi", kurā diskutēja abi LU rektora amata pretendenti, iespējams noskatīties šeit.

Rektora atalgojums pirms nodokļu apmaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu ir noteikts, sākot no 11 935 eiro mēnesī.

Līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka pilnvaru termiņš beigsies šā gada 24. martā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!