ORT politiskie komentētāji bija spiesti atzīt, ka gājienā pa Rīgas ielām piedalījušies vairāki tūkstoši latviešu veterānu, kā arī to, ka gājienā viņiem pievienojušies daudz jauniešu.
"Šodien Rīgā gājienā devās latviešu leģiona veterāni, kas 1944.gadā fašistiskās Vācijas pusē karoja pret padomju armiju. Veterāni bija saņēmuši oficiālu valdības atļauju rīkot šo gājienu. Akcijā piedalījās vismaz 300 cilvēku," ceturtdienas vakarā informēja televīzijas sabiedrība NTV.
"Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodījusi šo akciju," piebilda NTV diktore.
Ar komentāriem NTV raidījumā uzstājās arī vairāki Krievijas politiķi. Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Dmitrijs Rogozins paziņoja, ka gājiens bijis "atklāta nekaunība un jebkuru pieklājības normu pilnīga ignorēšana". Pēc Rogozina domām, kārtējo reizi apstiprinājusies "visstingrāko Krievijas pasākumu demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības jomā", lietderība.
Krievijas prezidenta amata kandidāts Kemerovas apgabala gubernators Amangeldi Tuļejevs Rīgā notikušo akciju nosauca par "kauna parādi" un "nepiebeigto fašistu parādi, kas ir apvainojums visai frontinieku paaudzei". Pēc Tuļejeva teiktā, šāda veida akcijas kļūst par ideoloģisku draudu Krievijai.
Turklāt NTV bija vienīgā televīzijas sabiedrība, kas savā reportāžā no Rīgas deva vārdu pašiem gājiena dalībniekiem. Leģionāri sacīja, ka cīnījušies par Latviju un viņiem nav nekāda sakara ar fašismu, kā to cenšas iztēlot Krievijas masu informācijas līdzekļi.
Televīzijas sabiedrības RTR un TVC gandrīz vienbalsīgi pauda gandarījumu par to, ka ceturtdienas pasākums Rīgā beidzies bez starpgadījumiem. Reportāžās tika rādīti kadri, kuros leģionāri dzied latviešu dziesmas.
Tomēr valsts televīzijas sabiedrība RTR savai reportāžai pievienoja "vēsturisku izziņu", no kuras secināts, ka latvieši jau ar Otrā pasaules kara pirmajām dienām ar prieku sagaidījuši vācu okupāciju un jau 1941.gadā pieteikušies SS brīvprātīgo vienībās. Tas arī esot kļuvis par iemeslu latviešu leģiona izveidei 1943.gadā, apgalvo RTR.
Nozīmīgu reportāžu daļu televīzijas sabiedrības veltīja leģionāru pretinieku demonstrācijām. No reportāžām varēja secināt, ka leģionāru atbalstītāju un pretinieku skaits bijis aptuveni vienāds. Turklāt neviens nenosauca precīzu leģionāru un viņu atbalstītāju skaitu, kas piedalījās gājienā.
Jau ziņots, ka ceturtdien Rīgā vairāki tūkstoši latviešu leģionāru un viņu atbalstītāju bija sarīkojuši piemiņas pasākumu, piedaloties dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā un dodoties gājienā pa Rīgas ielām, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
