Kā stāstīja Sproga, Latvijas Banka jau vairākkārt ir piedāvājusi savu palīdzību, lai optimizētu valsts ārējā parāda struktūru, tomēr Veiss kā Valsts kases pārvaldnieks, šos centrālās bankas ierosinājumus līdz šim neesot ņēmis vērā.
Līdz ar to ir pieauguši valsts parāda apkalpošanas izdevumi, kā rezultātā valstij ir nodarīti zaudējumi, atzīmēja Sproga.
Finanšu ministrs nenoliedz Veisa profesionālās spējas un uzskata, ka pašreizējais Valsts kases pārvaldnieks savas zināšanas varētu izmantot, vadot KM Budžeta un finanšu plānošanas departamentu.
Finanšu ministra ierosinājums ir iesniegts izvērtēšanai gan KM, gan Veisam. Pagaidām, kā sacīja Sproga, nav zināms, kurš varētu ieņemt Valsts kases pārvaldnieka amatu.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit