Tādēļ Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija pēc saviem ieskatiem lemj par katru dzīvokli atsevišķi. Komisija mēģina ievērot tādus kritērijus kā īrnieka ieguldījums savā nozarē, cik ilgi viņš tajā nostrādājis, vai nav pieļāvis pārkāpumus un vai veikti visi maksājumi par dzīvokli.
Stabiņa atzina, ka piešķirtie dienesta dzīvokļi, atstājot amatu, būtu jāatbrīvo. "Tomēr praksē tas tā nenotiek. 99% gadījumu struktūras, kas dzīvokļus piešķīrušas, neprasa tos atbrīvot, kad īrnieks no dienesta aizgājis. Arī mums par to netiek ziņots. Pie mums jautājums nonāk tikai tad, kad notiek kādas izmaiņas - vēlas mainīt dzīvokļa statusu vai mainās tā valdītājs," stāstīja Stabiņa.
Rīgā piešķirto dienesta dzīvokļu skaitu viņa nosaukt nevarēja, jo tos piešķīrušas dažādas iestādes un atsevišķi katra izpilddirekcija, pirms vēl dibināta Dzīvokļu pārvalde. "Savulaik izsūtījām vēstules visām institūcijām un izpilddirekcijām, lūdzot informēt par piešķirtajiem dienesta dzīvokļiem. Tomēr informācija, ko saņēmām, bija ļoti nepilnīga. Dažas iestādes pat neatbildēja," stāstīja Stabiņa.
Tomēr viņa nenoliedza, ka šādu dzīvokļu Rīgā varētu būt vairāk nekā 100.
Kā norādīja Stabiņa, gan dzīvokļi, gan telpas dienesta viesnīcās vai kopmītnēs savulaik piešķirtas gan tiesu sistēmas darbiniekiem, Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, Aizsardzības ministrijas darbiniekiem un arī, piemēram, strādniekiem, kas ieradušies Rīgā būvēt tā arī nekad neuzcelto metro. Bijušas pat veselas mājas, kurās ir tikai dienesta dzīvokļi.
Dzīvokļu pārvaldes vadītāja atzina, ka, iespējams, būtu lietderīgi izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas paredzētu, kā rīkoties ar savulaik piešķirtajiem dienesta dzīvokļiem.
Stabiņa pastāstīja, ka bijušas arī atsevišķas tiesvedības par tiesībām paturēt un privatizēt dienesta dzīvokļus, kuru rezultāti bijuši īrniekiem labvēlīgi. "Lielākajā daļā gadījumu praktiski ir iestājies noilgums. Reāli arī īrniekiem vairs nav iespējas atgriezties savās agrākajās dzīves vietās," skaidroja Stabiņa.
Kā liecina Dzīvokļu pārvaldes apkopotā informācija, kopš šā gada janvāra dienesta statuss noņemts 47 dzīvokļiem, kuru īrnieki ir gan namu pārvalžu darbinieki, piemēram, sētnieki, gan AS "Latvenergo", Latvijas Pasta, Aizsardzības ministrijas, iekšlietu sistēmas, Tieslietu ministrijas, prokuratūras u.c. iestāžu un uzņēmumu darbinieki. Viņu vidū ir arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.
Dzīvokļi to pašreizējiem iemītniekiem piešķirti laikā no 1971. līdz 2002.gadam.
Kopš gada sākuma dienesta statuss noņemts arī astoņām dienesta viesnīcu dzīvojamām telpām, kuru īrnieki ir bijuši dažādu valsts vai pašvaldības uzņēmumu darbinieki.
Diviem iesniedzējiem Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija arī atteikusi noņemt dzīvokļiem dienesta statusu.
Kā ziņots, Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija pagājušajā nedēļā nolēma noņemt dienesta dzīvokļa statusu Greiškalna mājoklim K.Valdemāra ielā, kas ļauj nodot to privatizācijai.
Kā stāstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Kravalis, lēmums noņemt dienesta dzīvokļa statusu pieņemts, jo Greiškalns savā nozarē nostrādājis vairāk nekā desmit gadus.
Kravalis informēja, gada laikā komisija dienesta statusu noņemšanu izskatījusi pavisam 57 dzīvojamajām telpām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
