Premjeri arī secinājuši, ka tik laba sadarbība Baltijas valstīm, kāda ir tagad, vēl nav bijusi un tas var būt jauns valstu attīstības impulss, virzoties uz NATO un ES.
Bērziņš žurnālistiem arī pavēstīja, ka tikšanās laikā apspriesti vairāki sarunu bloki - ES un NATO lietas, kopēja enerģētikas tirgus izveides nepieciešamība, robežšķērsošanas jautājumi un citi valstu sadarbības jautājumi.
Lārs uzsvēra, ka Baltijas valstis ir izveidojušas ļoti labu sadarbības pamatu. Pēc viņa teiktā, integrācija ES un NATO struktūrās ir visu Baltijas valstu kopīgs mērķis. Ja ES vai NATO tiks uzņemta viena no Baltijas valstīm, tas būs ļoti svarīgi pārējām, atzina Lietuvas premjers. Baltijas vienotības veidošanā ne mazāk svarīga ir tieši divpusējā sadarbība.
Bērziņš piebilda, ka faktiski Baltijas valstu pozīcijas jau ir vienotas jeb ļoti līdzīgas. Savukārt Pakss teica, ka Baltijas valstīm ir viens mērķis. Tas dod cerību, kas tās būs arī daudz pamanāmākas globālā līmenī.
Tāpat Bērziņš sacīja, ka Baltijas valstīm par drošību jādomā reģionālā, nevis nacionālā līmenī, jo Baltijas valstis ir viens drošības reģions.
Runāts arī par kopēju enerģētikas tirgu. Brīva un vienota energotīkla izveidei jāsagatavo vienota programma, teica Bērziņš.
Savukārt Pakss žurnālistiem pastāstīja arī par situāciju ar Ignalinas atomelektrostacijas likvidāciju, piebilstot, ka Eiropas valstis arvien vairāk saprot, kādas priekšrocības ir atomstacijām. Ignalinas stacijā ieguldīts daudz naudas tās drošībai. Tās pirmo bloku paredzēts slēgt 2005.gadā. Pirms divām nedēļām, kā ziņoja Pakss, Lietuvas valdība ir izplānojusi slēgšanas gaitu. 2004.gadā pieņems lēmumu par otrā bloka slēgšanu.
Premjeri, pēc Paksa ierosinājuma, apspriedās arī par kopīgas valstu pozīcijas saskaņošanas par projektu "Via Baltica" un apspriedes par dzelzceļa satiksmes uzlabošanu. Pakss atzīmēja, ka Baltijas valstis var sadarboties ne tikai politiskā, bet arī kultūras līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
