Kultūra 2011: Gada jezga  (1)

Applūduši Rīgas muzeji, Raiņa piemineklis karuseļu "ielenkumā", kails dibens pie Nacionālā teātra, skandalozu ķermeņu izstāde un šokrokeri Latvijas festivālā, divi Korāni viena gada laikā Latvijā, ministru maiņas un kultūras darbinieku dusmas nepietiekamā finansējuma dēļ, latviešu melomānu piedzīvotās šausmas festivālā Beļģijā un pašmāju mūziķu neveiksmīgais starts "Eirovīzijā" - šīs un vēl citas jezgas nodarbināja kultūras cilvēku un arī visas sabiedrības prātus šogad.

2011. gada janvārī kā īleni no nelaimju maisa sāka līst ārā dažādas sadzīviskas problēmas Rīgas muzejos - applūda Latvijas nacionālais mākslas muzejs (LNMM) un izstāžu zāle "Arsenāls", ūdens apskādēja arī Dekoratīvā mākslas muzeja telpas.

Gada sākumā plašu diskusiju sabiedrībā izraisīja arī Nacionālā teātra izrādes "Čīkstošais klusums" plakāts, kurā attēloti mīlnieki un pliks dibens.

Kad diskusijas par kailuma tēmu bija sasniegušas savu augstāko punktu, Latvijas Nacionālā teātra pārstāvji vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ar iesniegumu, kurā lūgts sniegt viedokli par jauniestudējuma vizuālās reklāmas atbilstību Reklāmas likumam.

Lai izvērtētu, vai šajā reklāmā ir ievērotas ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas, PTAC lūdza Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filozofijas katedrai, kuras pētniecības virzieni ietver arī ētikas normu izpēti, sniegt vērtējumu par izrādes "Čīkstošais klusums" reklāmas atbilstību Reklāmas likuma regulējumam.

Katedra sniedza atbildi PTAC, norādot, ka "reklāmā nav pārkāptas ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas. Šī reklāma nav nedz klasificējama, nedz kā citādi saistāma ar pornogrāfiju, tas ir, industriju, kura arvien aktīvāk tiecas ieņemt lielāku vietu sabiedrības ikdienā. Līdz ar to minētā reklāma nekalpo uzbudinājuma izraisīšanai, bet gan, līdzīgi mākslai, pārsteidz un uzrunā, atgādinot par cilvēciskā kailuma svētumu".

Februārī pamatīgu jezgu sabiedrībā radīja pasaulē milzu interesi izraisījusī un neviennozīmīgi vērtētā izstāde "Bodies Revealed".

Kamēr reliģiskās organizācijas steidza protestēt pret izstādi, citi ar skubu devās skatīt īstās cilvēka ķermeņa daļas un aptuveni divsimts iekšējos orgānus, ko izdevies saglabāt pateicoties mūsdienu zinātnes iespējām.

Savukārt vairāk nekā 157 cilvēki pat apliecinājuši vēlmi ne vien baudīt izstādi klātienē, bet arī kļūt par šīs izstādes eksponātiem. 

Gaļinas Poļiščukas veidotā Teātra Observatorija (TO) gadu sāka ar vērienu un jaunām izrādēm, taču jau 2011. gada vidū Latvijas sabiedrību pēkšņi pārsteidza ziņas par TO parādsaistībām par īrētajām telpām Kongresu namā.

Septembrī pašvaldības SIA "Rīgas nami" Teātra Observatorijas telpās Kongresu namā atslēdza ūdeni un elektrību un aizzīmogoja Kongresa nama mazās zāles durvis.

Savukārt oktobrī atklātā intervijā žurnālam "Lietišķā Diena" Poļiščuka atzina, ka nožēlo iesaistīšanos politikā pirms 10. Saeimas vēlēšanām un norādīja, ka reiz ticējusi visam, ko politiķi toreiz stāstījuši.

Kamēr "Rīgas nami" vērsušies tiesā pret Poļiščukas TO, teātra liktenis aizvien ir neskaidrs, tomēr gada nogalē TO paziņoja par to, ka viņu veidotās izrādes varēs noskatīties muzikālā teātra 'Ginger&Fred' telpās.

2011. gada aprīlī pamatīgu jezgu kultūras sabiedrībā izraisīja "vidi degradējošs balagāns" jeb dzejnieka Raiņa pieminekli apņēmušās "tingeltangeļu skavas" - karuseļi Esplanādes parkā.

Tā laika kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V) par karuseļiem Esplanādē pauda uzskatu, ka „Rīgas vēsturiskajā centrā valda balagāns", tāpat karuseļi pie Raiņa pieminekļa pārsteidza arī Rīgas domniekus. Neraugoties uz pamatīgo jezgu ap karuseļu lietu Rīgas vēsturiskajā centrā, Rīgas iedzīvotāji un viesi nebija īpaši naski uz karuseļu parka apmeklēšanu.

Iespējams, jezga un vispārēja panika par neestētisko skatu Esplandādes parkā būtu izpalikusi, ja vien Rīgas domes deputātiem būtu pieejama karuseļu vizualizācija, pirms to uzstādīšanas.

Toreiz lēmumu par atļaujas došanu pieņēma RD izpilddirektors Juris Radzevičs, kurš skaidroja, ka domniekiem bijusi vēlēšanās, lai viesiem un arī Rīgas iedzīvotājiem būtu iespēja kaut kur atpūsties un kvalitatīvi izklaidēties ar bērniem, tāpēc arī ticis pieņemts šāds lēmums un atļauja karuseļiem izsniegta. Taču tas, kā atrakcijas parks izskatīsies, esot bijis miglā tīts, jo nav bijusi pieejama ieceres vizualizācija. „No kļūdām ir jāmācās," toreiz sacīja domnieks un solīja nākotnē rūpīgāk izvērtēt dažādu pasākumu pieteikumus.

Pēc vairāku amatpersonu un ekspertu publiskas nepatikas pret karuseļu parku veidolu paušanas atrakciju organizatori vērsušies pašvaldībā ar lūgumu pagarināt tā darbošanās atļauju līdz 1.maijam, kam RD deputāti arī piekrita, taču 1. maijs kļuva par atrakciju parka pēdējo darba dienu.

Misters Sensors 'Ledenes'

2011. gada janvārī festivāla "Saldus Saule" rīkotāji pavēstīja, ka vasarā uz festivāla skatuves kāps šokroka grupa "Lordi" no Somijas.

Īsta jezga sākās pēc pāris mēnešiem, kad par roka monstru koncerta plānošanu Latvijā bažas pauda un iebildumus cēla vienpadsmit Saldus novada mācītāji - viņi oficiālā vēstulē koncerta organizatoriem norādīja, ka grupas dziesmu teksti "var izraisīt destruktīvus procesus cilvēkā, kuri grauj ne vien katra indivīda dzīvi, bet arī ietekmē visu sabiedrību un tajā notiekošos procesus".

Pēc daudzo Baznīcas pārstāvju protestiem un grūtām pārdomām festivālā "Saldus Saule" organizatori nonāca pie lēmuma paredzēto Somijas grupas koncertu atcelt, taču drīz vien koncerta organizatori sabiedrību informēja, ka "Lordi" koncerts tomēr notiks un pēc pāris mēnešiem somu grupa šokēja festivāla "Saldus Saule" viesus.

Arī šogad Jūrmalā notika konkurss "Jaunais vilnis", kuru Latvijas sabiedrība uzņēma dalītām jūtām – daži uzskatīja, ka "Jaunais vilnis" ir apdraudējums latviešu kultūrai, daži to uztvēra par lielisku iespēju attīstīt biznesu, bet vēl citi – par lielisku iespēju izklaidēties festivālā vai arī doties uz Dzintaru koncertzāles apkaimi, lai pavērotu krāšņi tērpušos pasākuma dalībniekus un viesus.

Tā laika kultūras ministre Sarmīte Ēlerte pauda viedokli, ka Jūrmalā notiekošais jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis" ir viduvējs festivāls, un tā izcelšana Jūrmalas pilsētvidē ar Zvaigžņu aleju nav izprotama. Tāpat neizpratni par šādu ieceri izteicis arī viens no "Jaunā viļņa" Latvijas tēviem - Maestro Raimonds Pauls.

Lai arī iepriekš Latvijas pārstāvei 2011. gada festivālā dziedātājai LieneiCandy tika prognozētas visai labas izredzes, konkursā uzvarēja ASV pārstāvis Džeidens Filders, bet Latvijas pārstāve ierindojās vien astotajā vietā.

2011. gadā Latvijas sabiedrību sasniedza arī kāda kultūras nozares jezga ar visai skarbu pieskaņu - Brīvdabas rokmūzikas festivālu "Pukkelpop" Beļģijas ziemeļos piemeklēja vētra, izraisot vairāku cilvēku bojāeju un vēl 40 ievainojot.

Stiprs vējš ar krusu sagāza divas skatuves, un viena no tām uzkrita virsū festivāla apmeklētājiem. Vētra nogāza arī dažus milzu ekrānus un izrāva ar saknēm kokus.

Festivālu apmeklētāju vidū bija arī vairāki pašmāju jaunieši. Sarunā ar portālu "Delfi" uzreiz pēc traģēdijas savās emocijās dalījās festivāla apmeklētājs Rinalds Višņevskis.

"Vētras kulminācijas brīdī ar draugiem biju aizgājis uz veikalu, kad atnācām atpakaļ, visapkārt bija dubļi, daži cilvēki pameta festivāla teritoriju, daži raudāja, valdīja ārprāts un panika - visapkārt bija sagāzti plakāti, skatuves, cilvēki bija apjukuši," stāstīja Rinalds.

Viņš kopā ar vēl vairākiem latviešu jauniešiem, braucot mājup, piedzīvojis arī lidmašīnas avārijas nosēšanos, taču kompānijai šis traģiskais piedzīvojums noslēdzies laimīgi un viņi neizslēdz domu uz "Pukkelpop" festivālu doties arī nākamgad.

Visu 2011. gadu tika daudz un bieži ziņots par ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas neviennozīmīgi vērtēto projektu saistītajām aktivitātēm – "Gaismas pils" svinēja spāru svētkus, tapa LNB starpsienas, bet gada nogalē gaismas festivālā LNB ēka laikā pārtapa par 'Burtnieku'.

Kamēr daži dēvēja LNB par apšaubāmu projektu, citi piedalījās būvdarbos, bet vēl citi - plānoja "gadsimta pārvākšanos", kurā uz jauno ēku būs jāpārved apmēram četrus miljonus dažādu vienību.

Tieši gadu pirms projekta beigām portāls "Delfi" sarunā ar LNB direktoru Andri Vilku runāja par to, kam jaunā "Gaismas pils" ēka noderēs, vai sabiedrība varēs iesaistīties vērienīgajā pārvākšanās procedūrā un arī par to, cik ilgi Latvijai būs jaunākā bibliotēka pasaulē.

2011. gada augustā ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora Andreja Žagara paziņojumu, ka nākamā gada budžetā papildu esošajiem 3,7 miljoniem latu nepieciešams vēl pusmiljons latu, pretējā gadījumā visas funkcijas nodrošināt naviespējams, sākās kārtējā jezga kultūras jomā, kas pārauga kultūras darbinieku vispārējā neapmierinātībā un asu viedokļu paušanā.

Toreiz Žagars norādīja, ka Operas budžetam saglabājoties pašreizējā apmērā, varētu būt jāaptur baleta, orķestra vai kādas citas operas sadaļas darbība.

Pēc "pusmiljona latu jezgas" LNO arodbiedrība pauda uzskatu, ka ir nepieciešams optimizēt LNO administrāciju un nomainīt operas ilggadējo vadītāju Andreju Žagaru, lai novērstu turpmāku nesaimniecisku rīcību ar valsts līdzekļiem, tomēr tā laika kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka šāds jautājums nav aktuāls, jo Žagara darba līgums beigsies jau 2011. gada decembrī, kad saskaņā ar LNO likumu Kultūras ministrija izsludinājusi konkursu uz LNO vadītāja vietu, uz kuru gatavību pretendēt iepriekš apliecinājis arī Žagars.

Kamēr jaunā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende uzreiz pēc stāšanās amatā plašsaziņas līdzekļos izplatīja paziņojumu, ka, viņasprāt, kultūra ir, "mūsu nacionālās valsts pastāvēšanas stūrakmens", šī gada laikā vairākkārt par finansējuma samazināšanu kultūras jomā sašutumu pauda arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents Karels Marks Šišons, LNSO mūziķi, kuru aizsākto turpināja arī Liepājas Simfoniskā orķestra pārstāvji un citi kultūras darbinieki un arī LNO koris, kura pārstāvji pat minēja, ka māksliniekiem jāstrādā cilvēka dzīvībai bīstamos apstākļos.

Lielas kaislības sākās brīdī, kad kļuva zināms – Latvijas pārstāvji - grupa "Musiqq" nav iekļuvuši starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" finālā.

Kamēr vieni eksperti sprieda, kādēļ Latvijai jau atkal nav izdevies gūt panākumus populārajā dziesmu konkursā un minēja tam dažādus iemeslus - klausītāji iespējams nesaprata, par ko ir "Musiqq" dziesma, sniegums, iespējams, nav bijis gana krāšņs - , citi izveidoja Māksliniecisko padomi, kuras locekļi nolēma šogad mainīt arī Nacionālās atlases noteikumus.

"Gadu no gada iebraucam vienās un tajās pašās auzās, proti, uz starptautisko konkursu nosūtam nevis labāko dziesmu, bet tā brīža populārāko izpildītāju, kuru Eiropa parasti ierauga pirmo un pēdējo reizi. Taču šis tomēr ir dziesmu, nevis izpildītāju konkurss," toreiz sacīja Mākslinieciskās padomes vadītājs, izklaides producentu apvienības "7" direktors Aigars Dinsbergs.

Lai arī Alvis Hermanis šogad spodrināja savu vārdu dažādos Eiropas teātros, Berlīnē saņēma Konrāda Volfa balvu un Vīnē saņēma balvu par labāko režiju, 2011. gads paliks prātā ar nelielu, bet spilgtu jezgu - cienījamā aktiera Klausa Marija Brandauera izraidīšanu no mēģinājuma Vīnes Burgtheater.

Pēc šī incidenta Artūra Šniclera drāmā "Tālā zeme" / "Das Weite Land" Brandauera loma tikusi Pēteram Simonišekam.

Oficiāls paziņojums, kurā vēstīts, ka "Klauss Marija Brandauers netēlos galveno lomu Artūra Šniclera drāmā "Tālā zeme"/"Das Weite land", tika izplatīts divas dienas pēc mēģinājumu sākšanas. Turklāt šo ziņu publicēja Austrijas laikraksts "Der Standard", akcentu liekot uz vārdiem "kārtējais skandāls".

Hermaņa žestu pārējā izrādes ansambļa trupa notikušo uztvērusi ar aplausiem un laikā, kad risinājās pārrunas starp Brandaueru, teātra direkciju un režisoru, pasūtījusi kasti šampanieša - režisoram par drosmi beidzot tā sauktajām zvaigznēm ierādīt viņu vietu modernajā teātrī, kur visupirms ir kopīgs darbs, nevis personīgo ambīciju un kaprīžu izlādēšanas arēna.

Savukārt Hermaņa komentārs par notikušo bija lakonisks: "Nav iespējama sadarbība starp režisoru un aktieri, kurš tik aroganti izturas pret pārējiem izrādes veidotājiem, mani un kolēģus aktierus ieskaitot".

Toreiz tika vēstīts, ka ar Hofreitera lomu skatuves veterāns Brandauers plānoja atgriezties uz "Burgtheater" skatuves pēc astoņu gadu pauzes - Hofreitera loma austriešu dramaturģijā esot sava veida "nacionālais Hamlets un Kazanova vienkop" - loma, kuru sapņo nospēlēt katrs cienījamus gadus sasniedzis austriešu aktieris.

Līgumu uz pieciem gadiem ar Vīnes Burgtheater Alvis Hermanis noslēdza 2009. gada nogalē. Tas paredz, ka viņš piecu gadu laikā iestudēs Vīnē piecas izrādes.